Vētras, budžets un laukums – Dobeles novada četru gadu pārskats

Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, turpinām uzklausīt iedzīvotāju viedokļus par to, kā tie jūtas savā pašvaldībā!

Pirmie četri gadi pēc administratīvi teritoriālās reformas Dobeles novadā aizvadīti samērā mierīgi. Lielākais pārbaudījums bijis 2023. gada augusta vētra, pēc kuras novads nu jau praktiski atkopies. Tagad karstākās diskusijas ir par Nameja laukuma izveidi, pret ko iebilst daudzi iedzīvotāji, bet, neraugoties uz to, pašvaldība ar uzņēmēju jau noslēgusi līgumu par laukuma pirmās kārtas darbiem.

Apvienojot Dobeles, Auces un Tērvetes novadus, pirms četriem gadiem tika izveidots 1629 kvadrātkilometrus lielais Dobeles novads ar 27,5 tūkstošiem iedzīvotāju. Ar publiskiem skandāliem šis deputātu sasaukums nav izcēlies. Arī novada mērs šajā sasaukumā mainījies tikai vienu reizi.

Pārbaudījums novadam bija postošā vētra un krusa 2023. gada augustā, kurā visvairāk cieta līdzšinējā Tērvetes novada teritorija. Uzrunātie iedzīvotāji teic, ka tolaik neesot pamesti likteņa varā, bet tas arī bijis vienīgais jūtamais atbalsts.

Tērvetes pagasta iedzīvotāja Anita Zieda-Misule saka, ka tas ir subjektīvs viedoklis: “Dikti sliktāk nav, bet labāk arī nav. Varbūt banāli skan, bet viss paliek lielpilsētā – mums tas ir novada centra pilsētā. Uz laukiem atmet neko, un, ja tur ir problēmas, tad tās arī neatrisināsi. Ļoti ilgs ceļš ejams.”

Augstkalnes un Bukaišu pagasta pārvaldniece Sandra Latiša uzskata, ka ir lietas ko uz vietas var atrisināt operatīvi: “Bet ir lietas, kas tomēr prasa ilgāku laiku, kur vajag Dobeli, bet šobrīd mums tā komunikācija uz visām pusēm ir. Varbūt gribētos operatīvāku komunikāciju, bet tā ir. Un vēl ir digitalizācija, kad vairs nav jābrauc, kad tos dokumentus viens otram pārsūta. Ir elektroniskie paraksti, tā kā ir sava veida ieguvumi.”

Lai gan lēmums par iedzīvotāju konsultatīvo padomju izveidi ir pieņemts, tāda izveidota tikai Lielauces pagastā. Tas tiek skaidrots ar daudzajām biedrībām novadā, kurās visi aktīvie cilvēki jau iesaistījušies. Biedrības “Mežmuižas mežrozītes” pārstāve Krista Vītoliņa atzīst, ka pašvaldība palīdz: “Ļoti palīdz, ja lūdz! Protams, ja neko nelūdz, tad arī nekas nebūs. Iedzīvotāji arī ir aktīvi, piedalās pasākumos, ja, kas tiek rīkots.”

Biedrības “Lielauces attīstībai” valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis stāsta, ka esot gan ieguvumi, gan zaudējumi, gan jautājumi, kas liekot aizdomāties par to, kā tiek izlietots novada kopējais budžets: “Mēs arī redzam, cik krāšņi pasākumi ir Dobeles centrā. Mēs arī redzam tautas daudz apspriesto projektu “Nameja gredzens”, par to laukumu Dobeles centrā. Tai pat laikā mēs karojam vai iestājamies par to, lai tepat Ražotāju ciemā pie mājām pienāk klāt asfalts. Mēs zinām arī, ka Dobelē ne pie visām mājām un pat iestādēm ir asfalts, un tad ir tas strīds un tā doma, kas tad ir labāk? Vai vajag visam klāt asfaltu vai vienu skaistu laukumu centrā?”

Laukumā pie Dobeles novada domes šobrīd šeit vienīgais dekors ir stilizētais Latvijas karogs. Dome gan plāno laukumu rekonstruēt un izveidot Nameja gredzena laukumu, pret ko iebilst daudzi dobelnieki, arī Jānis Žvīgurs: “Būs bišķi sakārtotāk, bet tā ir liela nauda tomēr, un varēja to novirzīt citiem mērķiem,” viņš uzskata. 

Dobeles iedzīvotāji stāsta, ka , ja ir nauda, rekonstruēt vajag vēsturisko kinoteātri, ko pamatīgi ietekmējis laika zobs. Savukārt, viens no lielākajiem uzņēmumiem – a/s “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils bilst, ka būtiski esot meklēt iespēju būvēt dzīvokļus, bet laukuma rekonstrukcija neesot tikai skaistumam, vien komunikācija ar sabiedrību bijusi neveiksmīga: “Tas uzsvars vienmēr bijis uz skulptūru “Nameja gredzens”, bet apakšā, mēs saprotam, ir infrastruktūras uzlabošana, komunikāciju un laukuma izveide. Protams, vienmēr varam diskutēt par prioritātēm.”

Pašvaldības budžets šogad ir, aptuveni, 66,5 miljoni eiro. Uz piecpadsmit deputātu vietām jaunajā domes sasaukumā pretendē 97 deputātu kandidāti no sešiem sarakstiem.