Ik gadu, kad Rīgas hidroeletrostacijas remontdarbu dēļ pazemina ūdens līmeni Daugavā, Ikšķilē Daugavas seno krastu tuvumā sarosās tā dēvētie melnie arheologi. Šobrīd Daugavā ūdens līmenis ir samazināts par vairākiem metriem un vēstures liecību sargātāji ar bažām gaida, kad nakts aizsegā parādīsies nelegālie mantrači, kas nosusinātājā gultnē cenšas atrast seno laiku dārgumus.
Ikšķile ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā. Vēsturnieki norāda, ka 10. gadsimtā šeit apmetušies lībieši. Daugavas krasts bijis blīvi apdzīvots un pati likteņupe bijusi nozīmīgs tirdzniecības ceļš, kas glabā bagātu seno kultūrvēsturisko mantojumu, tādēļ arī mantračiem šī vieta ir īpaši vilinoša.
Kaspars Špēlis, kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs: “Jā, bažas ir katru gadu vismaz desmit gadu garumā. Galvenais viņu mērķis ir atrast kaut kādas monētas, vai rotas lietas, un ar šiem metāla meklētājiem viņas var ļoti viegli atrast. Tā lielā problēma ir tāda, ka pie Ikšķiles un Ikšķiles apkārtnē ir arī vairākas appludinātas līvu kapsētas, kuras ir nepieciešams aizsargāt.”
Jānis Asaris, arheologs, NKMP Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs: “Diemžēl, joprojām šādas situācijas tiek izmantotas. Protams, ka kaut ko atrast jau vienmēr ir interesanti, bet šeit vajadzētu atcerēties to, ka mums ir likums par kultūras pieminekļu aizsardzību, kas nosaka, ka šādas darbības nav pieļaujamas bez Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļaujas. Atsevišķos gadījumos ir nepieciešams šos rīkus izmantot jau zinātniskās izpētes nolūkos.”
Vairumā gadījumu nelegālie senlietu meklētāji savu darbību nav saskaņojuši ne ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju, ne zemes īpašnieku vai pašvaldību, kā to nosaka likums. Tādēļ eksperti aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un ziņot, ja ir aizdomas par nelegālu mantraču aktivitātēm, jo līdz ar priekšmetu pazušanu ik gadu tiek zaudēta nozīmīga daļa no Latvijas vēstures vērtībām.
Artūrs Tomsons, arheologs: “Tie priekšmeti paši par sevi jau nav nemaz tik vērtīgi. Par laimi mums Latvijā zelta jau īsti nav, citādi jau viss sen būtu izrakts. Vissāpīgākais ir tieši tas informatīvais aspekts. Kaut vai kaut kādi pirmā vai otrā pasaules kara karavīru žetoni, kas ir kā kolekcijas objekts, bet būtībā kādam tā ir informācija par viņa pazudušo radinieku tālumā.”
Kaspars Špēlis, kultūras mantojuma centra “Tīnūžu muiža” vadītājs: “Ar katru priekšmetu, kas nonāk ārpus Latvijas, vai tiek iznīcināts, vai tiek sabojāts – mēs kaut ko zaudējam. Ir arī noteikti glabāšanas apstākļi, klimats, kādos ir jāatrodas šiem priekšmetiem, kas tūkstoš gadus bija noteiktos apstākļos zem zemes, noteiktā vidē, un tagad, viņus izceļot, visbiežāk viņi vienkārši aiziet bojā, un ar to arī viss beidzas.”
Eksperti arī norāda, ka visas senlietas, kas datējamas līdz 17. gadsimtam ieskaitot, ir valsts īpašums un kultūras pieminekļu aizsardzības zonu tuvumā ir aizliegts pat tuvoties ar metāla detektoru. Pēdējos gados Valsts policija ir ierosinājusi vairākus kriminālprocesus par pretlikumīga izrakumu veikšanu kultūras pieminekļu aizsardzības zonās.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |



