Politiski represētie Ikšķilē atceras izsūtījumu

Šobrīd Latvijā dzīvo vairāk nekā astoņi tūkstoši politiski represēto. Un ik vasaru daļa no viņiem dodas uz salidojumu, kas šogad Ikšķilē norisinājās jau 26. reizi. Lai arī politiski represēto skaits samazinās, laika liecības par padomju gados pastrādātajiem noziegumiem, kurus piedzīvojuši izsūtītie, dzīvo viņu atmiņās un tiek nodotas nākamajām paaudzēm. 

Jānim Lucam no Valkas bija septiņi gadi, kad viņu kopā ar vecākiem 1949. gadā izsūtīja uz Sibīriju, Tomskas apgabalu. Tur viņš uzsāka skolas gaitas. 

“Tur pirmo klasīti iesāku, septiņas klases beidzu, un tā 1956. gadā atgriezāmies Latvijā,” stāsta politiski represētais.

Pēc atgriešanās Latvijā vien pēc vairākiem gadiem ģimene atguva dzimtas mājas. Jānis lepni saka, ka ir trīs bērnu tēvs. Arī uz ikgadējo salidojumu Ikšķilē atbraucis kopā ar meitu, bet mājas gaida arī mazbērnu un jau mazmazbērnu pulks.

Savukārt ikšķilietei Mārai Plakalnei, kurai 25. martā ir vārda diena, šis datums ir arī diena, kad kopā ar ģimeni tika izsūtīti. Māra salidojumā piedalās ik gadu. Lai ar dalībnieku rindas kļūst arvien retākas, tā esot reize, kad kopā ar laika biedriem sajust kopību.

“Man nav nevienas sliktas atmiņas kā jau bērnam. Vienalga, kur augt. Vecākiem, protams. ciešanas. Bet mēs visi atgriezāmies sveiki un veseli, un optimistiski noskaņoti. Un esam joprojām. Ļaunumu neturam,” atzīst politiski represētā.

Šogad Ikšķilē aizvadīts jau 26. Latvijas Politiski represēto salidojums. Tā dalībniekus uzrunāja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš īpaši pateicās politiski represētajiem, ka viņi uztur dzīvu Latvijas vēsturi, stāstot par Sibīrijā piedzīvoto jaunākajām paaudzēm. Jo īpaši laikā, kad pilna mēroga karš Ukrainā rit jau trīs ar pus gadus, un Sibīrijas bērnu likteņus piedzīvo tukstošiem ukraiņu bērnu, kuri izvesti un ir bezvēsts pazuduši. 

Edgars Rinkēvičs: “Mēs redzam, ka šobrīd pret to ļaunumu, un nav svarīgi kāda tā ideoloģija  – vai tā bija komunistiskā ideoloģija, vai kā tagad, imperiālistiska ideja, bet to ļaunumu, ko šobrīd iemieso Krievija, pret to varonīgi cīnās Ukrainā.” 

Uzrunājot klātesošos, prezidents atkārtoja, ka ir svarīgi stiprināt Latvijas drošību, bruņotos spēkus, nevis tikai paļauties uz sabiedrotajiem.

“Ar katru kara gadu Ukrainā mainās militārā situācija, ar katru kara gadu Ukrainā mēs redzam, ka mums ir jādara vēl vairāk, savādāk. Diemžēl karš mainās. Bet šis nav brīdis, kurā es teikšu tikai mierinošus vārdus, šis arī nav brīdis, kurā es gribu kādu baidīt. Es gribu teikt to, ko esmu teicis daudz reižu, runājot gan ar mūsu sabiedrību, gan mūsu karavīriem – esam modri, esam gatavi, paļaujamies, pirmkārt, uz saviem spēkiem, sabiedrotajiem, atbalstām Ukrainas draugus, esam stingri savā nostājā un atbalstā. Un tad viss būs labi,” pauž Edgars Rinkēvičs. 

Ikgadējo salidojumu organizēja Latvijas Politiski represēto apvienība sadarībā ar Ogres novada pašvaldību.