Rikijs un Vilova: “Pelnīt, strādājot Latvijas laukos, ir iespējams”

Laikā, kad joprojām daudzi jaunieši pamet Latviju labākas dzīves meklējumos, ir grūti iedomāties, ka kāds izvēlas pretējo virzienu – pārvākties uz Latviju un veidot savu dzīvi šeit. Rikijs Andersons un Vilova Storma Butlere ir jaunieši, kuri iepazinās Džērsijas salā Lamanša šaurumā, bet jau piecus gadus dzīvo Latgales laukos, katrs darot savu sirdslietu. Jaunieši ir pārliecināti, ka Latvijā ir liels potenciāls attīstībai.

Rikijs Andersons ir dzimis Latvijā, taču 2008. gadā ar mammu pārcēlies uz Džērsijas salu, kur arī uzauga un gāja skolā. Pabeidzot skolu un iegūstot arī elektriķa kvalifikāciju, jaunietis kādu laiku strādājis turpat uz vietas, taču saprotot, ka dzīve Džērsijā ir pietiekami dārga un nesaskan ar viņa iekšējām sajūtām, izvēlējies pārvākties atpakaļ uz dzīvi Latvijā. 

“Es vienkārši izaugu tur, dzīvoju Anglijā un tad vēlāk sapratu – šeit nav laba dzīve. Tur, Anglijā, visi ir nabadzīgi, paņēmu savas naudiņas, ko es biju iekrājis, un tad šeit, Latvijā pārvērtu tās par bagātību. Es esmu audio producents, pamatā sadarbojos ar cilvēkiem internacionāli, jo Amerikā daudz vairāk maksā,” stāsta Rikijs Andersons.

Jautājot, vai ir iespējams šādā veidā nopelnīt un laukos dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, Rikijs atbild: “Galīgi iespējams! Vienkārši jāatrod pareizās grupas, kur tu vari sludināt savu prasmi.”

Rikija draudzenei Vilovai, kura ar viņu kopā pārvācās uz Latviju pirms 5 gadiem 19 gadu vecumā, dzīve Latvijā ir iepatikusies. Jauniete ikdienā pamatā nodarbojas ar mājas un dārza apkopšanas darbiem, taču ir arī ļoti aktīva sociālajos medijos, kur izvieto fotogrāfijas no savas dzīves laukos.

Vilova Storma Butlere: “Ir dažādas sponsorēšanas iespējas sociālajos medijos, kad cilvēki piedāvā produktus vai pakalpojumus apmaiņā pret satura veidošanu, taču Latvijā šis satura veidošanas tirgus nav īpaši attīstīts. Es sāku ievietot informāciju TikTok, jo es biju tikko pārvākusies uz svešu valsti, nezināju valodu, nepazinu nevienu un gribēju iepazīt cilvēkus, iemācīties kaut ko jaunu par valsti.”

Latviešu valoda jaunietei šķiet sarežgīta, taču viņa to cenšas apgūt gan no grāmatām, gan ikdienas komunikācijas.

“Es mācos latviešu valodu, bet runāt ir grūti,” Vilova saka latviski, pēc tam turpina runāt angliski, “es esmu kautrīga. Ir daudz darbības vārdu laiku un locījumu, kādu angļu valodā nav. Un nav tik daudz resursu praksei, tikai runāšana ar citiem latviešiem.”

Vilova Storma Butlere: “Es uzskatu, ka Latvija kā samērā jauna valsts vēl nav definējusi, kāda tā grib būt un izskatīties, kas, manuprāt, dod cilvēkiem šeit lielāku mentālo brīvību – domāt par to, kādai Latvijai jābūt, salīdzinājumā ar vietu, no kurienes es nāku – mums ir ļoti sena vēsture un tradīcijas, un konkrēts redzējums, kādam britam ir jāizskatās.”

“Vajag novirzīt finanses pareizām lietām, tiešām atbalstīt uzņēmumus, kuri mēģina kaut ko jaunu ievest, it īpaši modernas lietas, sevišķi pelnot no interneta, kas ir galīgi iespējams mūsdienās,” uzskata Rikijs Andersons. 

Domājot par nākotni, abi jaunieši pagaidām ir pārliecināti, ka vēlas to saistīt tieši ar dzīvi laukos, kur Rikijs turpinās attīstīt ierakstu studiju, bet Vilova – sekot savai sirdsbalsij un darīt to, kas, kā viņa pati saka, nes šai pasaulei prieku.