Latvijas–Lietuvas pierobežā Skaistkalnes un Germanišķu iedzīvotāji jau vienpadsmito reizi atzīmēja Baltu vienotības dienu. Baltu vienības diena ir Latvijas Saeimas un Lietuvas Seima pieņemta atceres un atzīmējama diena, kuru kopš 2000. gada katru gadu 22. septembrī pārmaiņus svin Latvijas vai Lietuvas pusē. Baltu vienotības diena mūsdienās simbolizē abu brāļu tautu vienotību, kas īpaši svarīgi ir šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos.
Pirms 790 gadiem žemaiši un zemgaļi vienojās Saules kaujā pret Zobenbrāļu ordeņa bruņiniekiem. Mūsdienās šī draudzība turpinās un kopīgi tiek atzīmēta Baltu vienības diena. Šeit uz Mēmeles tilta satiekas Biržu rajona Germanišķu un Bauskas novada Skaistkalnes iedzīvotāji.
Pulksten astoņos vakarā, bungām skanot, abu kaimiņvalstu pagastu iedzīvotāji jau vienpadsmito reizi tiekas uz Mēmeles tilta.
Germanišķu kultūras darba organizatore Zita Beļakiene, no Lietuvas puses satiekoties tilta vidū ar skaistkalniešiem, atgādina, ka šī pierobežas ļaudīm ir īpaša vieta: “Baltu vakarā mēs tiekamies īpašā vietā — uz tilta, kas vieno divas valstis, divas baltu tautas.”
ReTV foto
Latvieši un lietuvieši mūsdienās ir vienīgie baltu valodu lietotāji. Lai gan latviešu un lietuviešu valoda nedaudz atšķiras, pierobežas iedzīvotājiem tas nav šķērslis, lai veidotu ciešas saites arī ikdienā.
Stāsta Rasma no Skaistkalnes pagasta: “Nevaru sūdzēties, ka mēs nedraudzējamies. Mēs abpusēji esam ļoti komunikabli un bez kādām problēmām. — Vai Baltu vienības diena ir vienīgie kopīgie svētki? — Nē, nē. Ļoti daudz pierobežā, arī Lietuvas pusē, dzīvo latvieši un nāk tepat uz Līgo svētkiem, uz estrādi, uz koncertiem nāk, uz teātriem nāk.”
Skaistkalnes tautas nama vadītāja Kristiāna Drevinska uzsver, ka, iespējams, mūsdienās šī draudzība ir pat svarīgāka nekā agrāk: “Man šķiet, ļoti svarīgi mūsdienās stiprināt mūsu un mūsu kaimiņvalsts attiecības, īpaši jau šajā ģeopolitiskajā situācijā, un, jā, mums vienkārši patīk draudzēties ar mūsu kaimiņiem arī ikdienā.”
Baltu vienības dienas svinības ik gadu pārmaiņus notiek gan Latvijā, gan Lietuvā. Šoreiz visi dodas uz Germanišķu parku Lietuvā, kur jau tradicionāli tiek iekurts ugunskurs, kas atgādina, ka baltu ciltis izmantoja signālugunis, lai brīdinātu viena otru par tuvojošos ienaidnieku. Mūsdienās tas ir arī simbols brāļu tautu vienotībai, kas šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir īpaši svarīgi.
Linda Liepkaula-Bērtule ir latviete, kas, kā pati smej, ar vienu kāju dzīvo Latvijas, bet ar otru Lietuvas pusē: “Manuprāt, mums ir ļoti daudz kopīgu rakstura īpašību. Gan latvieši, gan lietuvieši, manuprāt, ļoti mīl savu zemi, savu tautību, un tas noteikti ir tas kopīgais, bet virtuve ir diezgan atšķirīga.”
Germanišķu ciema iedzīvotājs (Lietuva) Vidas stāsta, ka draudzība starp kaimiņiem esot cieša: “Pierobežas ciemos daudzi cilvēki pat runā latviski. Viņi ir lietuvieši, bet zina latviešu valodu. Šeit gan ģimenes, gan tradīcijas ir savijušās. Šajā ciemā arī daudzi latvieši ir nopirkuši mājas un brauc šeit atpūsties. Tā ir ļoti laba sadarbība. Mēs arī sakām — mūsu brāļi.”
Baltu vienības dienu oficiāli atzīmē kopš 2000. gada.