Iekļaujošā izglītība jeb “skola visiem” pakāpeniski mazina robežas starp speciālajām un vispārizglītojošajām skolām. Šodien gandrīz katrā Latvijas pilsētā darbojas klases, kur kopā mācās bērni ar dažādām vajadzībām, tostarp uzvedības traucējumiem. Šī izglītības modeļa pirmsākumi meklējami Jelgavā, kur kādreizējā skola bērniem ar dzirdes traucējumiem pārtapusi par vispārizglītojošu mācību iestādi. Tajā līdzās citiem izglītību apgūst arī bērni ar psihoneiroloģiskiem traucējumiem. Tieši šīs skolas pedagogi nodrošina mācību procesu arī bērnu stacionārā “Ģintermuiža”, kur ārstējas vai tiek diagnosticēti bērni no visas Latvijas.
Jozua Vladimirs, kas dzīvo Tukumā un mācās Jelgavas Tālmācības vidusskolā, lai novērtētu savu veselības stāvokli, pavadīja gandrīz mēnesi Psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” bērnu nodaļā. Šajā laikā viņam notika trīs klātienes mācību nodarbības ar Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas pedagogiem. Skolēns uzskata, ka mācībām slimnīcā vajadzētu notikt biežāk, jo ilgstoša prombūtne no izglītības procesa apgrūtina zināšanu apguvi un piekļuvi mācību materiāliem.
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Skolēns Jozua Vladimirs Mihejevs: “Es uzskatu, ka nepietiek, ļoti daudz piemirstas. Jo nav arī telefona, tu neko neatceries, tu nevari arī pats kaut ko atvērt un pamācīties. Es uzskatu, ka vajag vairāk, it sevišķi devītās klases audzēkņiem, jo tā ir ļoti svarīga klase, pēc manām domām. Tu jau, atrodoties tajā slimnīcā, ļoti daudz ko iekavē, ļoti daudzus darbus, tēmas nokavē un beigu beigās neko nesaproti. Man ļoti patika latviešu valodas skolotāja, viņa bija ļoti jauka, viņa bija saulīte. Es mīlēju to skolotāju. Skolotāji bija pretīmnākoši, nekliedza un mierīgi paskaidroja.”
Mācību nodarbības slimnīcā notiek pēcpusdienās, un ik mēnesi tajās iesaistās ap 35 skolēnu no visas Latvijas. Izglītības procesu nodrošina viens sākumskolas pedagogs un pieci pamatskolas skolotāji.
Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas direktore Gunta Paslauska: “Dodoties mājās no stacionāra, bērni saņem arī nelielu sekmju izrakstu, ko nu katrs ir izdarījis un apguvis tajā posmā. Bērniem, kuri atrodas stacionārā vairāk nekā divas nedēļas, tiek izstrādāts individuālais plāns. Reizēm tā ir tikai viena reize, kad pedagogs bērnu redz, reizēm tas ir ilgāks periods.”
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Izglītības iestādes, kura atrodas netālu no pašas slimnīcas “Ģintermuiža”, vēsture aizsākās 1928. gadā, kad Jelgavā tika dibināta skola bērniem ar dzirdes un runas traucējumiem. Jau pēc trim gadiem tā kļuva pazīstama visā Baltijā. Gadu gaitā skola attīstījusies, mainot nosaukumus un paplašinot izglītojamo loku, taču tās pamatuzdevums vienmēr bijis nodrošināt kvalitatīvu izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām un to socializāciju.
Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas direktore Gunta Paslauska: “Šī skola ir mainījusies un veidojusies, notikušas dažādas metamorfozas: bija sanatorijas internātskola, kādu brīdi bijis bērnu nams, ir bijusi vidusskola, arī bija Otrā Jelgavas sanatorijas internātskola, trīs gadus atpakaļ, kad es tur sāku strādāt, skola saucās Skola bērniem ar psihoneiroloģiskajām saslimšanām. Mēs esam tā skola, kura piekopj mazākuma un ģimeniskuma modeli, mūsu skolā lielākais bērnu skaits klasē ir četrpadsmit, bet mazākais ir desmit.”
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka aptuveni ceturtā daļa Latvijas pusaudžu regulāri saskaras ar nomāktību, trauksmi vai depresīviem simptomiem. Vienlaikus pieaug arī bērniem un jauniešiem diagnosticēto uzvedības un attīstības traucējumu skaits. Speciālisti gan uzsver, ka tas ne vienmēr liecina par lielāku saslimstību, bet gan par uzlabotu diagnostiku un pieaugošu izpratni par mentālās veselības jautājumiem.
Skolēns Jozua Vladimirs Mihejevs: “Es uzskatu, ka mēs mazliet atpaliekam — nevis mazliet, bet pamatīgi. Par to, ka bērniem atņem telefonus stundās, par to es esmu priecīgs, un vismaz stundās mēģinās domāt ar savu galvu, nevis ar kalkulatoru rokās. Bet mēs tā paliekam arī izglītībā. Protams, mēs neesam pati sliktākā valsts, bet izglītībā un citās dzīves lietās mēs atpaliekam.”
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem pašvaldību skolās visvairāk trūkst izglītības psihologu, speciālo pedagogu, logopēdu un skolotāju palīgu. Speciālistu trūkums joprojām ir viens no galvenajiem izaicinājumiem pilnvērtīgas iekļaujošās izglītības nodrošināšanā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |