Pirms gandrīz 140 gadiem – 1887.gadā Dienvidkurzemes novadā Durbē dzima viens no Latvijas valstiskuma stūrakmeņiem – Zigfrīds Anna Meierovics, kurš kļuva par pirmo Latvijas ārlietu ministru un vēlāk arī par otro Ministru prezidentu. 1931. gadā viņa vārdā nosauca pilsētas galveno ielu – kā cieņas apliecinājumu cilvēkam, kurš palīdzēja Latvijai nostiprināties uz pasaules politiskās kartes. Taču 1940. gadā, uzreiz pēc padomju okupācijas, ielas nosaukumu nomainīja. Tagad, tuvojoties Meierovica nāves simtgadei, Publiskās atmiņas centrs vērsies ar aicinājumu Dienvidkurzemes novada pašvaldībā un valsts institūcijās atjaunot šo vēsturisko netaisnību un ielai atdot viņa vārdu.
Savulaik Zigfrīda Annas Meierovica vārdā noskautā iela Durbē kopš 1940. gada ir pārdēvēta par Raiņa ielu. Lielākā daļa sastapto durbenieku ideju par ielas nosaukuma atjaunošanu viņa vārdā atbalsta, taču izskan arī bažas – kādam šis process šķiet pārāk sarežģīts, citi norāda, ka jaunie iedzīvotāji varētu nesaprast šī vēsturiskā vārda nozīmi un tam nepiekristu.
“Es domāju, ka vienu daļu attur tas, ka tas būs saistīts ar naudu tūlīt, lai pārkārtotos. Bet es domāju, ka lielākā daļa durbenieku būtu par Meierovica vārdu. Es arī 100% esmu pārliecināta, ka Meierovics to ir pelnījis,” saka Durbes iedzīvotāja Māra.
“Grūti pateikt, jo tieši tie vecie iedzīvotāji jau ir diezgan maz palikuši, te jau vairāk iebraucēji tagad ir,” tā, savukārt domā durbēniete Mērija.
Didzis Šēnbergs, Publiskās atmiņas centra padomes loceklis: “Labiem tikumiem neatbilst nevis esošais ielas nosaukums, bet tieši fakts, ka tieši valsts dibinātāja dzimtajā pilsētā joprojām akceptē 1940. gadā okupācijas Staļina varas lemto – Meirovica vārdu nodot aizmirstībai. Dzimtajai pilsētai ir liela simboliskā loma valsts atzinībā šim valsts veidotājam.”
Foto: TV Kurzeme
Ideja par Meierovica ielas atjaunošanu Durbē izskanējusi jau 2017. gadā. Toreiz pašvaldība rīkoja sabiedrisko apspriešanu, kurā iedzīvotāji iniciatīvu pārliecinoši noraidīja, un dome lēma to nevirzīt tālāk. Šobrīd jautājums atkārtoti nav skatīts, taču ideju pašvaldība pilnībā arī neizslēdz.
Ārlietu ministre Baiba Braže iniciatīvu jau atbalstījusi, savukārt Valsts valodas centrs savu atzinumu sniegs līdz 31. jūlijam, tomēr gala vārds piederēs Dienvidkurzemes novada pašvaldībai. Publiskās atmiņas centrs šo inicatīvu vēlas realizēt līdz šī gada 22. augustam, kad apritēs 100 gadi kopš Meierovica nāves. Iespējams, līdz zīmīgajam datumam iela savu vārdu vēl neatgūs.
“Iespējams, ka tā kaut kad notiks, jo mums svarīgāk ir vairāk tie fakti, kas saistās ar dzimšanu nevis ar nelaimes gadījumu, kas viņam traģiski notika. Iespējams uz kādu apaļu jubileju mēs šo realizēsim,” norāda Dienvidkurzemes pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Andrejs Radzevičs (LRA).
Durbe gan nav vienīgā vieta, kur Publiskās atmiņas centrs rosinājis ielu pārdēvēšanu. Lielākā daļa iniciatīvu skar tieši galvaspilsētu un tās iedalāmas divās grupās – vienā uzsvars ir uz vēsturisko nosaukumu atjaunošanu, otrā – uz komunistiskā režīma nosodījumu un rusifikācijas seku novēršanu.
“Piemēram, Mežaparkā atdot vēsturiskos nosaukumus Rīgas rektora un superindentanta Hermaņa Samsona ielai, kā arī latviešu sillabotoniskās dzejas pamatlicēja Kristofa Fīrekera ielai,” piebilst Publiskās atmiņas centra padomes loceklis Didzis Šēnbergs.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |