Raidījuma “Mājā un sētā” rubrikā “Ķepas personību dzīvē” šoreiz viesojamies pie kulinārijas blogera Roja Puķes, plašākai sabiedrībai zināma kā Pipars. Lai arī viņš pats uzsver, ka pavārs viņš nav, ar ēdiena gatavošanu viņš ir uz “tu” un ikdienā jūtas pārliecinoši virtuvē. Šoreiz gan uzmanības centrā ģimenes mīlulis, Džeka Rasela terjers Rosols.
Suns ģimenē ienāca pirms deviņiem gadiem un kopš tā laika kļuvis par kompanjonu gan mājās, gan studijā. Rosols sevi apliecinājis kā enerģisku, dzīvespriecīgu un vienlaikus arī blēņdari, kurš saimnieka ikdienā ienes gan jautrus, gan neparedzamus mirkļus. Viena no viņa ierastākajām nodarbēm ir saimnieka čību zagšana. “Viņš ienāk manā istabā, atver durvis un tad neiet prom, kamēr nav atradis manas čības,” stāsta Rojs.
Rosols ir arī skaļš rējējs un sargs, kurš signalizē, ja kāds svešinieks tuvojas mājai. Tomēr saimnieks Rojs par suņa apsardzes spējām runā ar humoru, jo tiklīdz cilvēks atvērtu durvis, Rosols, visticamāk, apklustu un uzreiz mestos mīļoties. “Es šaubos par viņa profesionālo kompetenci,” smej Rojs.
Ja saimnieks gatavo, tad četrkājainajam draugam arī kas tiek! Rojs Puķe stāsta, ka pēdējā laikā pats eksperimentē un gatavo arī suņu gardumus no dažādiem dzīvnieku subproduktiem, un tie Rosolam ļoti garšo. Tomēr vislabāk viņam garšo konfektes “Gotiņa”. Reiz tās pagaršojis, un ar to arī pietika. “Kopš tā brīža viņš saprata, ka savu dzimteni un visu ģimeni pārdos par vienu ‘Gotiņu’,” stāsta saimnieks.
Rosis jeb Rosols bieži tiek ņemts līdzi ģimenes izbraucienos, un viena no viņa mīļākajām nodarbēm ir skatīšanās pa automašīnas logu uz citiem dzīvniekiem. “Mēs braucam pa Latviju un meklējam govis un zirgus,” stāsta Rojs, piebilstot, ka tie Rosolam esot “labākie draugi”.
Jāteic gan, ka smieklīgu atgadījumu ar šo suni ir patiesi daudz. Pat Rosola skriešanas maniere ir īpaša, jo skrienot viņš paceļ labo pakaļkāju, it kā pārvietotos uz trim kājām, kamēr otra kāja vienkārši “plīvo vējā”.
Tomēr, lai cik laiska un jautra nešķistu ikdiena ar suni, tas nozīmē arī atbildību un izdevumus. Rojs atzīst, ka dzīvnieks prasa ievērojamus finanšu resursus. Ir jābūt gatavi dažādiem izdevumiem, jo tā ir vēl viena dzīvība, par kuru jārūpējas, un to nedrīkst aizmirst!