Rūpes par bezpiederīgo apbedīšanu uzņemas pašvaldības

Vairumā pilsētu bezpiederīgo mirstīgās atliekas tiek kremētas un urnas apglabātas kopīgā kapā. Liepājā un Dienvidkurzemes novadā jautājums par kremācijas urnu uzglabāšanu un apglabāšanu pagaidām nav atrisināts, tāpēc mirušajiem, kuriem nav tuvinieku, paredzēta induviduāla kapa vieta Dienvidu kapsētā. Līgums par bezpiederīgo apbedīšanu noslēgts ar SIA “Liepājas apbedīšanas birojs”. Izdevumi tiek segti no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras līdzekļiem vai sociālā dienesta izsniegtā pabalsta.

Teikt – bezpiederīgais – ne vienmēr ir precīzi, jo visbiežāk tās ir personas, kuru apbedīšanu nav uzņēmušies viņa piederīgie. Liepājā ar katru gadu šo gadījumu skaits samazinās – no 90 2022. gadā līdz 28 personām pērn.

Liepājas kapsētu pārbvaldes direktors Mairis Plūksna: “Liepājā bezpiederīgie tiek apglabāti zārkā atšķirībā no citām lielajām pilsētām, kur paredzēta kremācija, un apbedīšanu mēs paredzam Dienvidu kapsētā, atsevišķā sektorā, kas ir paredzēts bezpiederīgo apbedīšanai, kur atbilstoši saistošajiem noteikumiem pašvaldība uztur šīs kapavietas.”

Reti, bet ir gadījumi, kad jāapglabā neatpazīta persona. Tas notiek vienu līdz trīs reizes gadā.

“Šādu personu apbedīšanu mēs sedzam no kapsētu pārvaldes, attiecīgi pašvaldības līdzekļiem, un vairāku gadu garumā katru gadu valsts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šos līdzekļus atmaksā,” saka Mairis Plūksna.

Izdevumus, kas saistīti ar personu, kuru pavadīšanu pēdējā gaitā nav neviens uzņēmies, sedz, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas vai Pašvaldības sociālā dienesta pabalstu. Apbedīšanas birojā norāda, ka šis pakalpojums ir sociāls pienākums, par kuru pašiem nereti nākas piemaksāt.

SIA “Liepājas apbedīšanas birojs” valdes priekšēdētājs Mārcis Strīķis: “Ja mēs skatāmies tos 300 eiro, kas ietilpst, tur uzņēmumam kā tādam peļņa ir nulle. Tas ir tāds sociālais darbs. Zārks tiek uztaisīts, četri nesēji, tad ir kapsētas pakalpojumi, kas ir pēc Liepājas domes cenrāža. Jāapģērbj. Mums ir saziedotas drēbes, tajās mēs arī apģērbjam.”

Apbedītāju pienākums ir sazināties ar tuviniekiem, ja tādi ir. Ja neviens desmit dienu laikā neatsaucas, tad aizgājēju apglabā kā bezpiederīgo.

“No šī gada vairs aukstuma kameru, morga kā tāda nav. Mēs esam iegādājušies savas telpas, savu aukstumkameru, vedam pie sevis. Tad mēs ievācam informāciju, vai ir kādi radinieki. Ja ir kāds radinieks, sūta vēstuli. Ja neviens neatbild, mums kapsētu pārvalde dod atļauju apbedīt,” informē Mārcis Strīķis.

Dienvidkurzemes novadā bezpiederīgo apbedīšanas gadījumi ir reti. Ar nevēlēšanos vai nespēšanu parūpēties par savu tuvinieku apbērēšanu sakārušies aprūpes centra “Kurzeme” filiālē Iļģos, kurā mīt 270 iedzīvotāju. Tur četru gadu laikā aizsaulē aizgājuši 48 cilvēki, no tiem 22 gadījumos apbedīšanu nodrošinājis aprūpes centrs.

Valsts sociālā aprūpes centra “Kurzeme” filiāles “Iļģi” vadītāja Gita Dižgalve: “Ja mēs runājam vispār par bezpiederīgajiem kā tādiem, es uzskatu, ka mūsu cilvēkus par tādiem nevar saukt. Ja viņš arī šeit ir nonācis un ja nav tuvinieku, tad šeit ir mājas, un mēs esam viņa ģimene. Un mēs noteikti rūpējamies, lai viņš cieņpilni tiktu apbedīts.”

Mirušie no aprūpes centra apglabāti netālu esošajos Limbiķu kapos, atsevišķā sektorā, kurā aprūpes centrs rīko talkas, uzstādījis kapu plāksnītes un veic regulāru apkopšanu.

“Mums Limbiķu kapsētā ir noslēgts līgums ar pašvaldību par konkrētas teritorijas izmantošanu, šobrīd mēs šo teritoriju neesam apguvuši. Šobrīd vēl ir brīvas vietas,” saka Gita Dižgalve.

Liepājā brīvu apbedījuma vietu ir maz, tāpēc pēc 20 gadiem bezpiederīgo kapu kopiņas tiks  nolīdzinātas un veikti virsapbedījumi.