Diasporas vēlētāju potenciāls joprojām paliek līdz galam neizmantots

Aktivitāte Saeimas vēlēšanās Latvijā šogad sasniegusi zemāko līmeni kopš neatkarības atjaunošanas, un arī diasporas rezultāts diemžēl neliecina par lielāku ieinteresētību Latvijas politikā. Neraugoties uz plašākām balsošanas iespējām un ieguldīto darbu, vēlēšanās piedalījās tikai 11,6% ārvalstīs dzīvojošo balsstiesīgo Latvijas pilsoņu. Kas attur diasporu no balsošanas — attālums līdz iecirknim, praktiski šķēršļi vai sajūta, ka viņu balsij nav pietiekamas ietekmes?

LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa: “Ja mēs skatāmies uz diasporas līdzdalību, rādītāji visus gadus, sākot jau no 2014. gada, ir gājuši uz leju. Un līdz ar to šobrīd mēs nevaram runāt par kaut kādu īpaši zemu aktivitāti vai īpašu krīzi diasporas balošanā, noteikti nē. Diemžēl mēs redzam, ka ar šiem tehniskajiem pasākumiem, kas tika ieviesti, lai atvieglotu dalību vēlēšanās diasporā, nav bijis pietiekoši, lai šo trendu pagrieztu atpakaļ.”

Lai veicinātu diasporas līdzdalību, tika palielināts vēlēšanu iecirkņu skaits un paplašinātas pasta balsošanas iespējas. Viens no iemesliem, kāpēc diaspora vēlēšanās piedalījusies kūtri, esot sajūta, ka politiķi ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus pietiekami neuzrunā.

Centrālās vēlēšanu komisijas koordinatore sadarbībai ar diasporas vēlēšanu iecirkņiem Mārīte Kļaviņa: “Diaspora īsti netic tam, ka viņi var kaut ko ietekmēt. Viņi nejūtas uzrunāti. Tas principā ir tāds klasisks politiķu un politisko partiju mājasdarbs, kas varbūt nav padarīts, ka viņi vēl nesaskata diasporā šo lielo vēlētāju potenciālu.”

Inta Mieriņa: “Arī attiecībā uz pagājušajām vēlēšanām pētījumu dati liecināja, ka daudzi vienkārši nevar atrast, par ko balsot, un šis faktors ir tikai gājis uz augšu.”

Taču līdzdalību ietekmē arī pavisam praktiski apstākļi. Piemēram, ārvalstīs vēlētājiem bija iespēja balsot tikai vēlēšanu dienā, un balsi iepriekš nodot glabāšanā nevarēja. Un, lai gan šogad balsošanas iecirkņu skaits pieauga no 22 līdz 37, nokļūšana līdz iecirknim daļai vēlētāju joprojām prasīja vairākas stundas ceļā.

Mārīte Kļaviņa: “Arī es pati strādāju Frankfurtes vēlēšanu iecirknī, tur bija cilvēki, kuri bija trīs stundas sēdējuši mašīnā un braukuši uz vēlēšanu iecirkni, liels paldies viņiem. Bet tad es arī dzirdēju vienu no versijām, ka varbūt pat benzīna cenas, kas šobrīd ir ļoti augstas, ir daļēji ietekmējušas to, ka diaspora nesasniedz tik daudz vēlētājus, jo tas bija pavisam praktisks apsvērums, vai mana viena balss ir tos eiro vērta, kuri man būtu šobrīd benzīnā jāiztērē.”

Viens no risinājumiem, kas varētu atvieglot balsošanu ārvalstīs, ir pasta balsošanas sistēmas pilnveidošana. Taču arī šai iespējai ir savi šķēršļi — ne visiem vēlētājiem ir vienkārši pieejami rīki, kas nepieciešami balsošanai elektroniski.

Mārīte Kļaviņa: “eID, e-paraksts arī turpina būt lielākais klupšanas akmens pasta balsošanai, jo vienkārši mums diasporā ikdienā e-paraksts nav nepieciešams. Tā kā cilvēkiem tā vēstule ar tiem PIN un PUK kodiem ir bieži vien paslēpta kādā kurpju kastē atvilktnē. Cilvēkiem mēs paši mācījām arī video sarunās, kā tad ir jāaktivizē eID karte, lai būtu pieeja e-paraksta opcijai.”

Tomēr jautājums nav tikai par to, kā padarīt balsošanu ērtāku. Diasporas organizācijām svarīgi arī panākt, lai ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu intereses tiktu ņemtas vērā politisko lēmumu pieņemšanā. Mārīte Kļaviņa cer, ka jaunās valdības veidošana dos iespēju ciešākai sadarbībai arī ar tiem politiskajiem spēkiem, ar kuriem līdz šim tā bijusi mazāk aktīva.

Mārīte Kļaviņa: “Noteikti būs jauni cilvēki, jauna komanda, jauna pieeja. Mēs arī redzam tur lielu potenciālu, un mums būs atkal iespēja vēl papildus citai politiskajai partijai pastāstīt par to mūsu darbu, par mūsu prioritātēm un gūt varbūt tur arī vēl lielāku sapratni par to, kāpēc diaspora ir tik svarīga Latvijas sabiedrības sastāvdaļa. Mēs, protams, priecājamies, ka koalīcija varēs tikt izveidota no valstiskām partijām. Tas ir tas, ar ko diaspora vienmēr ir bijusi lepna, ka arī, skatoties uz vēlēšanu rezultātiem, divi mandāti tika ievēlēti, pateicoties diasporai. Un tās ir valstiskas partijas, un, protams, tas ir mūsu diasporas organizāciju svarīgākais mērķis.”

Lai labāk izprastu, cik plaša šobrīd ir Latvijas diaspora, šogad tiek veikts jauns diasporas apjoma pētījums. Tā mērķis ir aktualizēt datus par ārvalstīs dzīvojošo Latvijas diasporu.