Atzīmējot Ziemassvētku kauju 109. gadadienu un godinot kaujās kritušo strēlnieku piemiņu, Jelgavas novada Valgundes pagasta Silenieku brāļu kapos notika Pirmā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku pārapbedīšanas svinīgā ceremonija, kuru vadīja Nacionālo bruņoto spēku kapelāns.
Jelgavas novada pašvaldībā bija saņemts biedrības “Brāļu kapu komiteja” iesniegums, ka Ložmetējkalna apkaimē izpētes darbu laikā atrastas 59 karavīru mirstīgās atliekas, pie kurām atrastie priekšmeti liecina arī par piederību latviešu strēlnieku vienībām.
Pieminot vēsturiskos notikumus, Jelgavas novada pašvaldība rīkoja vairākus pasākumus. Diena sākās ar piemiņas brīdi Mārupes novada Antiņu kapsētā, vienlaikus Valgundes pagasta sporta hallē notika Ziemassvētku kauju piemiņas turnīrs volejbolā. Pasākuma centrālajā norises vietā – Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta “Mangaļos” – norisinājās plaša atceres pasākuma programma, kas noslēdzās ar lāpu gājienu maršrutā no “Mangal̦iem” līdz Ložmetējkalnam, kur notika atceres brı̄dis un tikšanās pie atmiņu ugunskuriem.
Godinot latviešu strēlnieku ieguldījumu Latvijas valsts izveidošanā, apjomīgu pētījumu veicis Lato Lapsa, apkopojot materiālus grāmatā “Pret likteni stāvēdami”, kas iznāks trijos sējumos. Tajos vēsturiski stāstīts par latviešu strēlniekiem — cilvēkiem, kuri Pirmajā pasaules karā un revolucionārajā laikā cīnījās, dzīvoja un mira, lielā mērā veidojot pamatu Latvijas valsts tapšanai, atklājot viņu ikdienas likteņus, domas un upurus no pašu stāstiem, fotogrāfijām un dokumentiem. Grāmata būs pieejama šogad un to iespējams pasūtīt.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki.
Strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Tīreļpurva apkaimē un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību.