Slokas meitene Elza Žiglevica – pēdējā Lāčplēša Kara ordeņa saņēmēja

Jūrmalas muzejam jau par tradīciju kļuvis izpētīt un gada patriotiskākajā nedēļā rīkot izstādi par kādu no jūrmalniekiem – Lāčplēša Kara ordeņa saņēmējiem. Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un  augstākais Latvijas valsts apbalvojums no 1920. līdz 1928. gadam. Šoreiz muzejā apskatāms stāsts par pēdējā Lāčplēša Kara ordeņa saņēmēju Elzu Žiglevicu, kura zaudēja dzīvību ienaidnieka artilērijas apšaudes laikā 1919. gadā, atbalstot Latvijas armijas karavīrus.

“Šī ir jau ceturtā izstāde un saistās ar to, ka mēs gribējām izcelt Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, kam ir saistība ar Jūrmalu,” stāsta Jūrmalas muzeja pētniece Līga Strazda.

Izstāde “Lāčplēša kara ordenis Nr. 2073” stāsta par Slokas meiteni Elzu Žiglevicu, kura 1919. gadā, kad Rīgā iebruka Bermontiešu karaspēks, izvēlējās nevis evakuēties, bet palīdzēt aizsargāt Rīgu.

Līga Strazda: “Viņa iesaistījās Sieviešu palīdzības korpusā. Tā ir tāda organizācija, kas aktīvi un ātri organizējās, lai palīdzētu. Viņi iekārtoja ēdināšanas punktus. Viens no tādiem bija Latviešu biedrības namā. Karavīriem vajadzēja ēst, bet viņi nevarēja pozīcijas atstāt. Elza to bija noskaidrojusi. Viņa paņēma katliņus ar zupu un maizi un kopā ar draudzeni Toniju Mukšu devās palīdzēt. Un tad atskanēja granātas sprādziens.”

Granātas sprādziens sadragāja meitenes kājas. Lai gan Elza tika nogādāta slimnīcā, pēc operācijas un kāju amputācijas viņa neatlaba. Deviņpadsmit dienas pēc sprādziena viņa nomira. Šis notikums raisījis spēcīgu sabiedrības reakciju. Draugi un līdzstrādnieki 1920. gadā sagatavoja brošūru Elzas piemiņai, kuru 1925. gadā izdeva atkārtoti, papildinātu ar attēliem un atmiņu vēstījumiem, lai upuris, ko jaunā sieviete nesa tēvzemei, nepazustu no cilvēku atmiņām.

1928. gadā radās doma par ordeņa piešķiršanu, kas gan nebija vienkāršs process, jo Elza Žiglevica nebija karavīrs, skaidro Līga Strazda: “Faktiski šis ordenis ir pats pēdējais, kas tika piešķirts. Tas tika piešķirts ilgu laiku pēc notikuma. Sprādziens notika 1919. gada 10. oktobrī, bet ordeni piešķīra tikai 1928. gada 25. oktobrī, kad bija ordeņa domes sēde, kurā tas tika lemts. Jāsaka, ka tas bija arī tāds zināms simbolisks akts, ar ko pateikties visiem un visām atbalsta personām, kuri ieguldījās, lai Neatkarības karš beigtos ar mūsu uzvaru.”

Ar Lāčplēša Kara ordeni, ko piešķīra par  individuāliem kaujas nopelniem Latvijas Neatkarības kara dalībniekiem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, apbalvoti vairāk nekā 2100 cilvēki. No tiem vairāk nekā divdesmit bijuši jūrmalnieki, par ko šodien vēsta stēla pie Jūrmalas Slokas evanģēliski luteriskās baznīcas.