Stingrākas prasības autoskolu instruktoriem

Vadītāja apliecību ar pirmo reizi Latvijā iegūst tikai aptuveni trešdaļa pretendentu. Zemie rezultāti liek izvērtēt, cik kvalitatīvs ir autoskolu mācību process un instruktoru veikums. Jau ziņots, ka, lai uzlabotu jauno autovadītāju sagatavošanas kvalitāti, valdība atbalstījusi Satiksmes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz stingrākas prasības autoskolu pasniedzējiem un instruktoriem. 

Liepājā pēdējā gada laikā autovadītāja eksāmenu ar pirmo reizi sekmīgi nokārtojuši 42 līdz 48 procenti jaunie autovadītāji. Tas ir virs vidējā rādītāja valstī – 35 procentiem. Vienam no topošajiem autovadītājiem Danielam šī ir ceturtā braukšanas reize. Viņš atzīst, ka vēl ceļa zīmes ne vienmēr spēj izlasīt līdz galam precīzi un izvērtēt dažādas satiksmes situācijas, taču cer, ka atlikušo nodarbību laikā šīs iemaņas nostiprināsies un nokārtot eksāmenu nebūs problēmu. “Man brīžiem sanāk, ka es nepamanu zīmes un es nezinu ar kādu ātrumu braukt. Tēma sarežģītākā būtu man liekas, vienvirzieni, tos es arī bieži vien nepamanu,” atzīst Daniels Luržinskis. 

Zemie rezultāti eksāmenu kārtošanā raisa jautājumus par sagatavošanas kvalitāti, tāpēc plānotas stingrākas prasības autoskolām. Piemēram, ja apmācīto personu sekmība iepriekšējā gada laikā tiesību iegūšanas vadīšanas eksāmenos, to kārtojot pirmo reizi, būs zemāka par 10%, pasniedzēja vai instruktora apliecības darbība tiks apturēta. Šobrīd tas attiecas uz aptuveni astoņiem procentiem instruktoru visā Latvijā. Vienā no Liepājas autoskolām tās vadītājs Māris Deklavs, uzskata, ka ar izmaiņām tikai instruktoru pusē vien nepietiks.

TV Kurzemes foto

“Vai kaut kas mainīsies, es stingri negribu ticēt. Jāmainās ir ne tikai instruktoriem, jāmainās arī sistēmai, kā tiek pieņemti eksāmeni. Eksāmena kārtošana vai nenokārtošana, tas ir kompleksi. Tas ir pretendents, tas ir instruktors, kurš ir mācījis, un tas ir inspektors, kurš ir pieņēmis. Tur izdalīt vienu ir grūti. Ar šiem grozījumiem mēģina izdalīt vienu vainīgo,” uzskata SIA “Ezermalas autoskola” vadītājs  Māris Deklavs.

“Ja jau grozījumi ir veikti, tad tas ir svarīgi, vajadzīgi mums visiem,” uzskata IK “Daigas auto” vadītāja un instruktore Daiga Raituma.

 “Cits gribētu ilgāk braukt un vairāk, cits mazāk braukt un ne tik ilgi, varbūt tā programma ir tāda, ka 20 stundas jānobrauc un tad daudzi domā, ka ar divdesmit stundām pietiek, ka var iet uz eksāmenu, kaut gan var redzēt, ka nepietiek. Tas ir grūtākais – cilvēkam pateikt, ka viņam tomēr vēl vajadzētu mācīties braukt, ka nevajadzētu tā uz eksāmenu steigties,” saka Daiga Raituma. 

TV Kurzemes foto

Instruktoresprāt, vēl viens iemesls nesekmīgajiem eksāmenu rezultātiem ir arī jauno autovadītāju uztraukums, kas liek pieļaut kļūdas. Ceļu satiksmes drošības direkcijā uzsver, ka grozījumi skar ne tikai apmācības kvalitāti, bet arī attieksmi pret pašu profesiju, tostarp instruktora uzvedību, disciplīnu un darba kvalitāti.

Juris Teters, CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs: “Ne tikai tāda tehnisku zināšanu un normatīvu zināšanu sniegšana par braukšanu, par ceļu satiksmes noteikumiem, bet tās ir tādas jau plašākas savā ziņā sociālās prasmes un arī iemaņas, prasmes sadarboties ar citiem satiksmes dalībniekiem, atpazīt ceļas satiksmē potenciāli bīstamas situācijas un atbilstoši arī rīkoties.”

Grozījumi arī paredz, ka persona, kurai pārkāpumu uzskaites punktu skaits pārsniedz septiņus punktus, nevarēs iegūt instruktora vai pasniedzēja apliecību. Tapat par instruktoru vai pasniedzēju nevarēs kļūt persona, ja pēdējo trīs gadu laikā tai ir bijušas atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.