Tīnūžnieki paliek bez dzeramā ūdens. Pagastā izžūst dīķi un akas

Daudzu Ogres novada Tīnūžu pagasta iedzīvotāju mājās trūkst dzeramā ūdens, jo akas un spices veldzi vairs nesniedz, dārzos nokalst koki un krūmi, sausi ir arī izraktie dīķi. Iedzīvotāji uzskata, ka pie ūdens pazušanas vainojami blakus esošie karjeri, bet pazemes ūdens monitoringi krasas ūdens svārstības neuzrāda. Tīnūžu pagasts jau vēsturiski ir derīgo izrakteņu iegūšanas vieta, un pašreiz tajā atrodas vairāk nekā desmit karjeru, kuros iegūst smilti, granti un dolomītu.

Tīnūžu pagastā daudzās mājās dīķi šovasar vairāk atgādina krāterim līdzīgas bedres, kurās no ūdens palikusi vien maza peļķīte, citviet ūdens pazudis arī no akām un spicēm. Arī Sandras Vilcānes sētā ir dīķis, kurā par tā kādreizējo dziļumu liecina vien kāpnes. Krietni sadzeltējusi arī tūju rinda gar žoga malu. Daži koki teritorijā arī nokaltuši.

Šāda situācija gan neesot pirmoreiz, un tīnūžnieki uzskata, ka pie visām nedienām vainīga karjeru ietekme, stāsta blakus karjeriem dzīvojošā Sandra Vilcāne: “Pirmoreiz mēs pamanījām, ka dēļ ūdens zuduma koki iet bojā pirms desmit gadiem, kad darbojās “Kaparāmuri” kopā ar otru karjeru, kas bija blakām. Otrā pusē bija Miemeles un Vārpas karjeri, un tad mums pirmoreiz pazuda ūdens, arī mājās pazuda ūdens. Tajā periodā mums nokalta viss ābeļdārzs.”

Toreiz dārzu Sandra atjaunojusi, bet pagājušā gada rudenī, kad blakus darbu sācis jauns karjers, situācija atkal atkārtojusies: “Mēs sākām skatīties, ka mums ar septembri vienkārši ūdens līmenis dīķī sāka zust pa 10, 15, 20 centimetriem, un šīs ziemas rezultāts jau ir nokaltušas skaistās tūjas un skaistie koki.”

Sandras mājai blakusesošā Granātu karjera pārstāvis stāsta, ka monitoringa sistēma rāda, ka ūdens līmenis kopš 2024. gada novembra ir bijis vienmērīgs, tāpēc apgalvojumi, ka ūdens pazūdot dēļ darbiem Granātu karjerā, esot nepatiesi.

Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš skaidro, ka derīgo izrakteņu ieguve ietekmējot hidroloģisko režīmu, tomēr dīķos, kas saņem ūdeni no zemes augšējiem slāņiem, visbiežāk tas esot saistīts ar sezonālajām ūdenslīmeņa izmaiņām: “Šobrīd, ņemot vērā to, ka apdzīvotajā teritorijā ir arī citi karjeri, tad arī tajos tiek veikts pazemes ūdens monitorings. Vērtējot šos ikgadēji sniegtos datus, nav konstatēta tāda tieša ietekme, ka kāds karjers būtu vainojams tikai un vienīgi pie visām nebūšanām, kas saistītas ar ūdens līmeņa kritumu. Jāteic, ka ir arī šie atbildības un ietekmes rāmji, par kuriem atbild ieguvējs savā atradnes teritorijā.”

Tomēr kā skaidro Avotiņš, atbildības un ietekmes rāmji stājas spēkā tikai tad, ja ūdens monitorings parāda, ka ietekme ir tieši no konkrētā karjera, bet Tīnūžu pagastā atrodas vairāk nekā desmit karjeru. Apkaimes iedzīvotāji uzskata, ka, lai noteiktu, kādu ietekmi karjeri atstāj, būtu jāveic visu karjeru kopīgs pazemes ūdens monitorings.

VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš: “Protams, tas būtu visaptverošāks, plašāks monitoringa tīkls, kas varētu sniegt jau tādus precīzākus datus, lai varētu šādus pieņēmumus vai nu noliegt, vai nu apstiprināt. Tas, protams, būtu jāveic, bet tas droši vien ir sadarbības jautājums.”

Ar jautājumu, kāpēc katrs monitorings atsevišķi karjeros problēmas neuzrāda, bet realitātē ūdens nav, vērsāmies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU).

Meža un ūdens resursu zinātniskās laboratorijas vadošais pētnieks, asociētais profesors Artūrs Veinbergs zemes dzīles salīdzina ar kārtaino kūku, kuras kārtās dažādos dziļumos atrodas arī ūdens: “Iespējamība, ka monitorings varētu neparādīt gluži visu situāciju, teorētiski pastāv. Noteikti ir ļoti svarīgi, kādā dziļumā ir izbūvēti monitoringa urbumi. Vai tie labi raksturo ūdens spiedienu, vai ūdens līmeni, kāds ir konkrētajā slānī, kas varētu papildināt, piemēram, dīķa ūdens apjomu.”

Lai tomēr iedzīvotāji nepaliktu bez ūdens, Artūrs Veinbergs iesaka veidot artēziskos urbumus, kur ūdens apjomu mazāk ietekmēs gan derīgo izrakteņu iegūšana, gan laika apstākļi. Savukārt sausajos dīķos varot ieklāt izolācijas slāni, kas pasargās no ūdens aizplūšanas, un tad to piepildīt ar ūdeni.