Šovasar uzsākta izdienas pensiju sistēmas reforma. Izstrādātie priekšlikumi paredz paaugstināt izdienas pensijas saņemšanas vecumu un nepieciešamo darba stāžu. Paredzēts pārskatīt arī profesijas, kam tiktu piešķirta vecuma pensija. Arodbiedrības savu pozīciju izklāstīja šodien sasauktajā preses konferencē, jo priekšlikumu izstrādē nebija pieaicinātas.
Ugunsdzēsēji, robežsargi, policisti, Neatliekamā medicīniskā dienesta darbinieki, radošo profesiju pārstāvji, kopumā darbinieki 15 profesiju grupās pašlaik var doties izdienas pensijā, apmēram, 15 gadus ātrāk nekā pienākusi vecuma pensija. Vecums, kā arī nepieciešamais darba stāžs, lai izdienas pensiju saņemtu, katrā grupā atšķiras. Visagrāk – 38 gadu vecumā šādas iespējas ir baleta māksliniekiem. Valsts kancelejas vadītāja vietnieks Pēteris Vilks: ”Mēs ilgstoši tādu sistēmu nevaram uzturēt, jo mainās darba tirgus. Mainās arī šo profesiju finansējums. Būsim godīgi, izdienas pensija vēsturiski ir veidojusies kā kaut kādā mērā zemo atalgojumu aizstāšana šajās profesijās. To neviens tā skaļi īsti nesaka, bet tā, diemžēl, vēsturiski ir bijis. Tāpēc tagad galdā ir piedāvājums, lai sistēma būtu ilgtspējīga.”
Šovasar uzsākta izdienas pensiju sistēmas reforma, kas paredz paaugstināt tās saņemšanai nepieciešamo darba stāžu un pensionēšanās vecumu. Pārskatītas tiks arī profesijas, kam tāda pienāktos. Darba ņēmēju pārstāvji – arodbiedrības, kas priekšlikumu izstrādē nemaz netika pieaicināti, plānotajai izdienas pensiju nākotnei gan nepiekrīt.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa stāsta, ka Neatliekamās palīdzības dienesta darbinieki izdienas pensiju saņem tikai kopš 2016. gada, un ceļš līdz tam bijis sešus gadus ilgs: ”NMPD darbinieki ir tajā kategorijā, kuri iet no 55 gadiem izdienas pensijā. Obligātā prasība ir darba stāžs 20 gadi profesijā, un vēl kaut ko vairāk samazināt, izmainīt nav iespējams. Ir pietiekami augsta darba slodze. 2016. gadā brigādē strādāja trīs darbinieki, tagad lielākoties ir divi darbinieki, pie kam viens darbinieks ir arī autovadītājs.”
Līga Bāriņa pauž bažas, ka, mainoties izdienas pensiju sistēmai, būtiski tiks ietekmēts NMPD darbs, ko var nākties izjust arī pacientiem, jo viens no iemesliem, kāpēc cilvēki strādā neatliekamajā dienestā ir izdienas pensija: ”Ja mēs paskatāmies vakances – darbinieki joprojām pietrūkst ne tikai NMPD, bet visā veselības nozarē. Māsu trūkums, ja mēs runājam globālāk, ir vienkārši katastrofāls, un vēl kaut kādā veidā likt slogu, manuprāt, ir diezgan netaisni.”
Galvenais jaunās sistēmas kritērijs – apdraudējums veselībai un dzīvībai, vistiešāk varētu ietekmēt izdienas pensiju nākotni kultūras nozarē, jo daudzi radošo profesiju mākslinieki varētu izkrist caur jaunās sistēmas sietu, skaidro Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Edvīns Krieviņš: ”Kāda ir šī robeža? Mēs saprotam, ka ugunsdzēsējam, robežsargam ir dzīvības apdraudējums. Es neteiktu, ka kultūras jomā ir dzīvības apdraudējums, bet ir veselības apdraudējums. Bez kārtīgas izpētes teikt, ka bijusi nopietna pieeja… manā ieskatā tas tā nevarētu būt.”
Lielākie iebildumi ir iekšlietu darbinieku arodbiedrībai, kura uzsver, ka,23 mainot izdienas pensijas piešķiršanas vecumu, darbiniekiem no valsts puses netiek piedāvāts nekāds cits bonuss. Turklāt priekšlikumos ierakstītā kārtībā neesot skaidri saprotama, tā Valsts kancelejas vadītāja vietniekam Pēterim Vilkam norāda Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns: ”Lielākā daļa darbinieku, kuri strādā, un kam ir tie 50 gadi vai tūlīt paliks, domā, ka tas skars arī viņus. Pagaidiet, Vilka kungs, jums te tā ir ierakstīts. Ja tas skars no 2027. gada 1. janvāra tos, kuri uzsāks strādāt, tad ir skaidrs, bet tur ir konkrēti ierakstīts. Te jūs tā variet pateikt, bet, ejot ar projektu, jābūt precīzi ierakstītam, un tas ir stāsts par to, ka cilvēkos ir satraukums par to, kas notiks divos mēnešos ar mani.”
Valsts kancelejas vadītāja vietnieks Pēteris Vilks skaidro: ”Tie, kuri saņem izdienas pensijas, uz tiem neattieksies. Tie, kuri kvalificējas, ir sasnieguši pensijas vecumu, bet turpina dienestu. Tie, kuri varētu kvalificēties, uz tiem arī noteikti neattieksies.”
Ja tiks pieņemts lēmums par izdienas pensiju vecuma un stāža palielināšanu, tas no 2027.gada attieksies uz visiem, kuri jau šobrīd ir sistēmā. Vecuma palielināšana paredzēta pakāpeniski desmit gados. Lēmums par izdienas pensijām tikšot pieņemts šā gada budžeta apspriešanas laikā, kad diskusijās varēšot iesaistīties arī sociālie partneri.