Briselē šodien norisinājās sarunas par nākamā perioda daudzgadu budžetu. Pret šī budžeta piedāvājumu iebilst lauksaimnieki no visas Eiropas. Vairāk nekā 10 000 lauksaimnieki no visas Eiropas ar lauksaimniecības tehniku šodien piepildīja Briseles ielas.
Briseles ielās bija redzami traktori un cita lauksaimniecības tehnika. Lauksaimnieki protestēja pret Eiropas Komisijas nākamā daudzgadu budžeta piedāvājumu 2028.-2034. gadam, aizstāvot Kopējās lauksaimniecības politikas saglabāšanu pēc 2027. gada, taisnīgu tirdzniecības nosacījumu nodrošināšanu un birokrātijas mazināšanu. Kopumā protestā lauksaimnieki izvirzījuši trīs prasības.
Lauksaimnieks un “Zemnieku Saeima” ārpolitikas speciālists Valters Zelčs skaidro: “Pirmā un svarīgākā prasība, protams, ir nepieļaut to, ko šobrīd ir piedāvājusi Eiropas Komisija. Tas ir par 22 procentiem samazināt lauksaimniecības finansējumu no 2028. gada. Pretēji solītājam, ko Eiropas Komisija bija iepriekš teikusi, ka lauksaimniecības budžets pieaugs, šobrīd ir reāli piedāvāts mīnus 22 procentu samazinājums visai Eiropai. Vēl drastiskāks Latvijai.”
Vēl viena no lauksaimnieku prasībām ir taisnīgi un pārredzami tirdzniecības noteikumi. Protestē pret brīvās tirdzniecības vienošanos ar piecām Latīņamerikas valstīm – Argentīnu, Brazīliju, Bolīviju, Paragvaju un Urugvaju. Kopā tās ir pazīstamas kā “Mercosur” tirdzniecības bloks. Lauksaimnieki uzskata, ka no vienas puses Eiropas Savienība uzliek lielas prasības vietējiem ražotājiem, bet no otras – atbalsta pārtikas ievešanu no trešajām valstīm.
Valters Zelčs turpina: “Trešā prasība, ko lauksaimnieki ir izvirzījuši – birokrātijas mazināšana. Arī pretēji solītajam, gada no gada birokrātija turpina augt augumā. Šobrīd ir sasniegusi tādu līmeni, ka lauksaimniekiem vairāk laika ir jāpavada, pildot atskaites, nekā nodarbojoties ar lauksaimniecību.”
Lauksaimnieku protests Briselē pret ES nākamo daudzgadu budžetu.
Protestā Briselē no Latvijas piedalījās vairāki Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes dalīborganizāciju pārstāvji no Latvijas Zemnieku federācijas, Latvijas Jauno zemnieku kluba, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, kā arī no Zemnieku Saeimas. Kopumā gandrīz 20 cilvēku delegācija. Tikpat daudz lauksaimnieku bija ieradušies no Igaunijas un nedaudz vairāk no Lietuvas.
Valters Zelčs iezīmē situāciju Briselē: “Protams, visi ir ļoti norūpējušies par Eiropas Komisijas piedāvājumu, bet te principā valda ļoti liela vienotības sajūta. Visi ir labā noskaņojumā. Traktori ir pilnas Briseles ielas. Protestā piedalās aptuveni desmit tūkstoši cilvēku. Visi šie desmit tūkstoši ir arī reāli lauksaimnieki no visas Eiropas. Tā kā šobrīd esam noskaņoti kaujinieciski, bet pagaidām vēl optimistiski.”
Arī zemkopības ministrs Armands Krauze norāda, ka Eiropas komisijas piedāvājums nākamā posma finansējumā ir slikts attiecībā uz lauksaimniecību, kā arī norāda: “Pats svarīgākais, ka mēs neesam saņēmuši to, ko viņi solīja. Tātad – izlīdzināt maksājumus. Eiropa teica, ka visiem izlīdzinās līdz 90%, bet tajā pašā laikā Latvijai piedāvā tikai 65% no Eiropas vidējā. Mūsu pozīcija, kas ir arī Latvijas valsts pozīcija, ir, ka obligāti tiešmaksājumi nākamajā periodā ir jāizlīdzina ne mazāk kā 90% no Eiropas vidējā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci.”
Šo prasību – lauksaimniecības atbalsta maksājums vismaz 90% apmērā no Eiropas Savienības – Latvijas lauksaimnieki izvirzījuši kā minimālo pieņemamo kompromisu nākamajam daudzgadu periodam. Lai nodrošinātu šāda līmeņa sasniegšanu, papildus šobrīd Eiropas Komisijas iezīmētajiem minimālajiem 2,6 miljardiem eiro, kas nākamajā plānošanas periodā Latvijai jāatvēl lauksaimniecībai, nepieciešams vēl vismaz viens miljards eiro.