Tukuma vēsture zem asfalta – arheologi atklāj negaidītus atradumus

Multikulturāla, demokrātiska un moderna pilsēta – tāds Tukums bijis jau viduslaikos. Mūsdienās to apliecina arheoloģiskie izrakumi, ar ko Eiropas Arheoloģijas dienās varēja iepazīties ikviens interesents. Eiropas Arheoloģijas dienu pirmsākumi meklējami Francijā, bet kopš 2019. gada tā kļuvusi par visas Eiropas tradīciju. 

Tukuma vecpilsēta balstās uz četriem pīlāriem – pils torni, Brīvības laukumu, iedzīvotāju īpašumiem un baznīcu. Vēsturnieki izpētījuši, ka senais Tukums sācis veidoties 14. gadsimtā un bijis tam laikam ļoti moderns. Vairāk stāsta arheologs, Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis: ”Vispār Tukuma vēsture mums stāsta, ka te ir bijusi demokrātiska sabiedrība, moderna sabiedrība, diezgan iekļaujoša sabiedrība. Visi tie cilvēki, kas bijuši Tukuma miestā, ir bijuši, protams, vācieši. Latvieši bijuši nošķirti līdz kādam mirklim, bet faktiski viņi ir kā viena komūna, kā viena kopiena.”

Baznīcas apkaimē arheoloģiskie izrakumi veikti pirms, aptuveni, sešiem gadiem, kad atrasti arī tā saucamie ”kaulu kambari” jeb viduslaiku apbedījumi, kā arī dažādas senlietas no 15.,16., un 17. gadsimta. Precizētas arī ziņas par baznīcas celtniecību. ”Šī baznīca ir celta uz Svētā Marka kapelas pamatiem. Tās vēsturiskās robežas un pamati būtība tika atklāti. Tas ir tāds.. tur, protams, ir liels un dažāds artefaktu materiāls,” skaidro Kandavas iecirkņa prāvests Mārcis Zeiferts.

Par to, ka jau vidusslaikos Tukumā valdījusi zināma demokrātija, norādot arī tas, ka vienkāršo ļaužu apbedījumi atrodas netālu no turīgo apbedījumiem. Tomēr galvenais iemesls, kāpēc tukumnieki pirmoreiz iesaistījušies Eiropas arheoloģijas dienās, ir Brīvības laukumā notiekošā rekonstrukcija un tur veiktie arheoloģiskie pētījumi. Viens no negaidītākajiem arheoloģiskajiem atradumiem 2025. gadā ir ar 17. gadsimtu datēts zirga skelets zem 18. gadsimta ēkas pamatiem, ko mūsdienās sedz asfalts. Arheologs Rūdolfs Brūzis stāsta, ka zirgu apbedījumi pilsētā atrasti ļoti reti: ”Zirgs noteikti ir cilvēka roku apbedīts, viņš nav vienkārši tāpat palicis guļam. Izskatās, ka tas ir apzināti veidots apbedījums pirms apbūves. Ēka ir uzbūvēta vēlāk, nezinot, ka apakšā guļ zirgs.”

Atzinīgi arheoloģiskajos pētījumos izzināto vērtē arī Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola: ”Ir diezgan daudz tādu liecību, kas liek pārvērtēt un sakārtot zināmos faktus, un precizēt kādus pieņēmumus. Viens no tiem par senākā Tukuma, pirmās pilsētas atrašanās vietu, par ko mēs šobrīd jau diezgan pārliecinoši domājam, ka tas ir uz ziemeļrietumiem no tagadējā Brīvības laukuma.”

Savukārt dažādie atradumi, kas vēsta par kuršu, zemgaļu, vendu un arī latgaļu klātbūtni senajā Tukumā, vēlreiz apliecina, ka Tukums jau no seniem, seniem laikiem ir daudzkultūru pilsēta.

Eiropas Arheoloģijas dienu pasākumi šogad notiek arī Talsos, Turaidā, Āraišos, Rīgā, Rēzeknē, Višķos, Ilūkstē un Naujenē. To mērķis ir plašākai sabiedrībai parādīt  arheoloģisko izrakumu nozīmi cilvēku dzīves senatnē izzināšanā.