Ukrainas uzņēmējas Valmierā gūst pieredzi ilgtspējīgam biznesam

Vēsturiskā pieredze rāda, ka pēc kariem un arī to laikā tieši sievietēm nākas uzņemties galveno lomu daudzās jomās. Un, nenoliedzami, pēc kara beigām Ukrainā viena no prioritātēm būs ekonomikas atjaunošana. Lai uzzinātu vairāk par Eiropas Savienības tirgus specifiku, 25 uzņēmējas no dažādiem Ukrainas reģioniem šonedēļ devās pieredzes apmaiņā uz Valmieras un novada ilgtspējīgajiem, zaļajiem uzņēmumiem.

Ar Ukrainas uzņēmējām mēs tiekamies radošajā keramikas darbnīcā “Vidusmeži”. Šeit viņas iepazīst keramikas veikala veiksmes stāstu un dalās pieredzē. Šī Ukrainas delegācija pārstāv 16 dažādus kara plosītos valsts novadus, tostarp arī Zaporižju, kas atrodas tikai 25 kilometru attālumā no frontes līnijas.

Natalja Nikitišina, uzņēmēja no Ukrainas, dalās ar sava uzņēmuma personisko stāstu: “Man ir ļoti sarežģīta situācija… Mans vīrs ir karavīrs un kopš 2022. gada tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušu. Viņa sapnis bija atvērt uzņēmumu. Pateicoties valsts piešķirtajam grantam, es šo biznesu atvēru un tagad to attīstu. Pats galvenais, ko šeit esmu ieguvusi, ir psiholoģiskais atbalsts un iedvesma.”

Savukārt Kristinai Zakrevskai ir savs siera ražošanas uzņēmums Karpatos. Viņa pamanījusi atšķirības Latvijas un Ukrainas uzņēmējdarbībā: “Jūsu uzņēmējdarbība saņem labu atbalstu no valsts iestādēm. Ukrainā mēs šādu atbalstu saņemam tikai daļēji – tas pastāv, bet ir daudz mazāks kara dēļ. Mēs ļoti vēlētos, lai pēc kara arī mūsu valstī uzņēmumi varētu saņemt tikpat lielu atbalstu no valsts, kādu jūs šeit saņemat savam biznesam.”

Šajā vizītē ukraiņu sievietes iepazīstas ar Valmieras novada videi draudzīgiem, ilgtspējīgiem un radošiem uzņēmumiem. Projekts “Viņa atjauno pasauli”, ko īsteno biedrība “#esiLV”, ir viens no Latvijas ieguldījumiem, atbalstot Ukrainu, un, kā stāsta biedrības valdes pārstāve Elīna Pinto, tā mērķis – apmācīt esošās un topošās uzņēmējas, lai viņas praktiski iesaistītos Ukrainas ekonomikas atjaunošanā pēc kara.

“Mēs apmācīsim vairākas uzņēmējas Ukrainā, kuras būs tālāk kā treneres savos reģionos gan digitālā, gan finanšu pratības jomā, gan dizaina domāšanā, gan arī sieviešu līderības stiprināšanā, jo tieši tā – sievietēm jātic saviem spēkiem. Uz sieviešu pleciem guļ liela atbildība gan kara laikā, gan arī pēc tā. Mēs vēlamies savas ukraiņu māsas iedvesmot un dot viņām atspēriena punktu, lai savu uzņēmējdarbību vēlāk arī ienestu Eiropas Savienībā,” stāsta Elīna Pinto.

Viesojoties Latvijā, projekta dalībnieces novērojušas, cik cieši Valmieras novada uzņēmumi saistīti ar kopienu un nacionālo identitāti. Viņas pauž, ka pēc kara beigšanās vēlētos, lai tūristi caur uzņēmumiem iepazītu arī Ukrainas mantojumu. Tā kā daļa uzņēmēju savus biznesus sākuši pēc pilna mēroga iebrukuma, pieredzes apmaiņa varētu notikt abos virzienos.

Ukrainas sieviešu uzņēmēju centra “U&WE Hub” dibinātāja Marina Saprikina uzskata, ka arī ukraiņi varētu sniegt padomus, kā uzņēmumiem izdzīvot ekstremālos apstākļos: “No mūsu skatpunkta, no Ukrainas uzņēmēju puses, mēs varētu mācīt, kā saglabāt līdzsvaru garīgajā veselībā. Jo, neskatoties uz visu, mēs esam ļoti izturīgi. Mēs varētu parādīt arī to, kā Ukrainas sievietes–uzņēmējas spēj vadīt savus biznesus pat vissmagākajos laikos.

Pati kermamikas darbnīca, kur viesojas ukraiņu delegācija, ir sen lolots ģimenes bizness. Ar mālu un tā veidošanu tā īpašniece nodarbojas 10 gadus, bet uzņēmums izveidots pirms 6 gadiem. Keramikas darbnīcas “Vidusmeži” vadītāju Lindu Zeltu pie sevis uzņemt citu uzņēmumu pārstāvjus mudināja viņas pašas gūtā pieredze, kā mazam uzņēmumam ar plašām ambīcijām attīstīties.

“Es gribēju padalīties ar savu stāstu un parādīt, ka viss ir iespējams. Katra ideja, ja tā ir pa īstam tāda, kuru gribas īstenot, tad pieliekot darbu, to var īstenot. Ziemeļlatvijā mazam keramikas biznesam nav daudz piemēru, kā tāds mazs, it īpaši keramikas bizness, ir attīstījies. Svarīgi veidot pieredzes apmaiņu. Arī man tas ir ļoti svarīgi,” uzskata Linda Zelta.

Pēc vizītes Lindas Zeltas keramikas darbnīcā Ukraiņu uzņēmēja Jūlija Gorobčenko izlēma iegādāties no viņas māla traukus savai kafejnīcai.

Jūlija Gorobčenko: “Mani ļoti iespaidoja Lindas māksla un vispārējā pieeja darbam. Es sajutu, ka viss tiek radīts ar lielu mīlestību un dvēseli. Tas, kas man šķiet vērtīgi – nevis masveida ražošana tikai peļņas dēļ, lai gan tas, protams, arī ir svarīgi, bet gan tas, ka darbs tiek veikts maksimāli amatnieciski – ar sirdi, ar personīgu ieguldījumu. Tas mani ļoti aizkustināja. Turklāt, kad es turēju šo glāzīti rokās, sajūta bija tik patīkama un īpaša. Es ļoti vēlos iegādāties un pasūtīt glāžu komplektu savai kafejnīcai Ukrainā.”

Pēc šīs vizītes Latvijā ukrainietes jau radušas iespēju nodibināt kontaktus ar mūsu valsts uzņēmumiem. Un arī ciemošanās keramikas darbnīcā nav izņēmums – šeit tiks darināti trauki, kas vēlāk tiks sūtīti uz Ukrainu.