Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Ukraiņi nelolo cerības par miera līguma parakstīšanu

18. augusts 2025
Sandra Leitāne, Andris Pāns, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Izpostīta ēka Ukrainas pilsētā Izjumā
Ukrainas pilsēta Izjuma. Foto autore Nadežda Berežnaja

Kopš stāšanās amatā ASV prezidents Donalds Tramps daudzkārt solījis ātri panākt mieru. Tomēr kopš 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma aktīvā kara darbība Ukrainā nav apstājusies ne uz mirkli. Aizvadītās nedēļas nogalē Tramps Aļaskā tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Kā šo tikšanos vērtē ukraiņi, skaidroja ReTV.

 

Izjuma Harkivas apgabalā ir viena no Ukrainas pilsētām, kas piedzīvojusi gan Krievijas okupāciju, gan atbrīvošanu, un pašreiz atrodoties apmēram 30 kilometrus no frontes līnijas. Viena no tās iedzīvotājām Nadežda Berežnaja mums raksta, ka kādreiz pilsētā dzīvojuši ap 30 000 iedzīvotāju, un tajā bijušas 12 mācību iestādes, no kurām derīga mācībām palikusi tikai viena. Pārējās ir sagrautas.

 

Jautāta par Trampa un Putina tikšanos, Nadežda raksta: “Kas attiecas uz Trampu, es personīgi, maigi sakot, neuzticos viņam, bet es ticu, ka Ukraina uzvarēs.”

Izjuma ir Tukuma sadraudzības pilsēta, kurā pašreiz dzīvo aptuveni 440 ukraiņu – kara bēgļu.
Reklāma

Mūsu uzrunātie ukraiņi vairāk par visu pasaulē vēlas mieru, bet uz Trampa tikšanos ar Putinu lielas cerības neesot lolojuši.

 

Izdegusi ēka Ukrainā

Ukrainas pilsēta Izjuma. Foto autore Nadežda Berežnaja

 

Oksana Pugačova, ukrainiete no Dņepropetrovskas apgabala: “Tramps, kā zināms, ir neparedzams, bet Putins ir tāds specifisks sajaukums. Putins ir tāds, kāds ir, un Tramps ir tāds, kāds ir ar daudzkārt izziņotiem nerealizējamiem plāniem, tāpēc bija skaidrs, ka nekas radikāli jauns arī šoreiz nebūs.”

 

Natālija, ukrainiete no Nikolajevas apgabala: “Skatoties, kas notika sākot ar  2022. gadu, un kas notiek tagad, nekas labāks nav. Viss vēl vairāk ir saasinājies, bet nekas nav uzlabojies. Putinu nedrīkst sagaidīt kā jebkuras citas valsts līderi. Tas ir visu likumu pārkāpums, kādi bijuši pēc Otrā pasaules kara. Viņu sagaidīja kā līderi nevis kā teroristu. Viņam izklāja sarkano paklāju, un es personīgi uzskatu, ka tas bija viens vienīgs cirks.”

 

Informācija par vizīti publiskajā telpā ir skopa, tomēr izskanējis, ka viena no diktatora prasībām ir Krievijai atstāt Donbasa reģionu, lai kara darbība tiktu iesaldēta visā frontes līnijā. Vairums uzrunāto gan ir kategoriski pret šādu iespēju.

 

Oksana Pugačova, ukrainiete no Dņepropetrovskas apgabala: “Pat kritušo karavīru mātes un radinieki saka, ka vienkārši atdot teritorijas nevar, jo par ko tad mūsu bērni karoja. Vienkārši atdot kādu teritoriju mēs neesam ar mieru. Karš ir briesmīgs, iet bojā cilvēki, bet, arī to ņemot vērā, ukraiņi tam nepiekrīt.”

 

Tomēr izskan  arī cits viedoklis.

Darina, ukrainiete no Harkivas: “Es uzskatu, ka nekas nav dārgāks par cilvēka dzīvību. Ja cilvēki iet bojā dēļ teritorijas, es domāju, ka tas ir bezjēdzīgi. Jēga tad tam kāda? Mums krituši ļoti daudz vīriešu, un kritīs vēl, tad kāda jēga man no tās teritorijas, ja manis vairs nav.”

 

Uzrunātajiem ir arī savs viedoklis par Ukrainas nākotni. Darina uzskata, ka Ukrainai neesot jācenšas nokļūt NATO rindās, jo, izskaužot korupciju, tā varētu būt neatkarīga valsts. Tikmēr Natālija uzsver, ka karš var beigties tikai ar Ukrainai draudzīgo valstu atbalstu, un pirmkārt tam būtu jānāk no ASV.

 

Natālija, ukrainiete no Nikolajevas apgabala: “Es esmu no tās pilsētas, kur stāvēja kodolieroču galviņas. Mēs redzējām, kā tās izveda, kā amerikāņi tur trīs gadus dzīvoja, visu aizveda un apsolīja, ka mēs būsim mūžīgā viņu aizsardzībā. Tagad ASV mūs pametusi kaut kādās Krievijas fantāzijās.”

 

Šodien Ukrainas prezidents devies uz Vašingtonu, lai pārrunātu  un pārliecinātu Trampu nepiekrist Ukrainai nepieņemamiem noteikumiem.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas