Aprīlis ir spodrības mēnesis. Dažkārt līdz ar pavasara tīrīšanu nomainām arī kādu izlietni, tualetes podu vai duškabīni, bet kā no savu laiku nokalpojušajiem priekšmetiem atbrīvoties, nepiesārņojot vidi?
Nekas nav mūžīgs, arī izlietne, duškabīne vai tualetes pods. Tomēr nereti savu laiku nokalpojušās, santehnikas nodaļās iegādātās preces redzamas mežmalās vai arī mēnešiem mētājamies pie atkritumu konteineriem daudzdzīvokļu māju pagalmos. Iemesls tam bieži vien ir informācijas trūkums, jo tikai retais zina, ka no tualetes podiem, izlietnēm, vannas vai duškabīnes jāatbrīvojas kā no būvgružiem.
Sētniece Ruta Mitrofanova stāsta, ka visbiežāk veco santehniku pie atkritumu konteineriem atstāj jaunieši: “Tie ir jaunieši. Viņi noliek un aiziet. Tam ir sētnieks, gan jau zinās, kur likt. – Ko sētnieks dara? – Nu sadauza un ieliek miskastē. Ko tad citu lai dara?”
Kāds cits uzrunātais kungs Ainārs stāsta, ka ilgus gadus strādājis būvniecībā, tāpēc zinot, kā būtu jādara, tomēr atzīst, ka vienu izlietni vai vecu podu uz aptuveni piecpadsmit kilometru attālo atkritumu poligonu nevestu: “Man neatmaksājas vest tādu podu uz Brakšu poligonu. Visticamāk sadauzītu un izmestu konteinerā. Jā, zinu, ka tā nav pareizi. Ja man ir apjoms, tad cita lieta, bet to vienu nieku vest, nu….”
Ja veicam lielus remontdarbus, var pasūtīt būvgružu konteineru, bet ko darīt, ja tas ir tikai viens tualetes pods, vai viena izlietne? Turklāt ne visu pašvaldību atkritumu savācēji pieņem būvgružus.
ReTV foto
SIA “Jelgavas novada KU” valdes priekšsēdētājs Ilmārs Upenieks uz jautājumu, ko Jelgavas novada iedzīvotājiem iesākt ar vecajiem podiem un citu santehniku, atbild: “Ja godīgi, gudrākais būtu vest uz “Zemgales Eko”, bet ar pirmo jūliju mēs sakārtosim infrastruktūru, lai to varētu izdarīt Jelgavas novada Iecēnos. Iecēni tika izveidoti tāpēc, ka tie ir ļoti tuvu Rīgai, tie ir tuvu arī Brankām, Ānei, Ozolniekiem – vietām, kur liela daļa cilvēku dzīvo. Plānā ir arī Eleja, bet tas jau ir nākotnes plāns.”
Būvgružus, tostarp arī savu laiku nokalpojušo sadzīves santehniku, var nodot arī vairākos speciāli izveidotos būvgružu šķirošanas laukumos, kur tie tiek sašķiroti, atdalot visu, ko var nodot pārstrādei vai reģenerācijai.
SIA “Eco Baltia vide” valdes loceklis Andris Ziemelis: “Visi tie atkritumi, kuri rodas no būvniecības vai remontdarbiem, ir būvgruži. Līdz ar to, ja mēs runājam par tualetes podu, izlietnēm vai citiem būvniecības atkritumiem, tad tos mums vajag klasificēt tajā būvgružu sadaļā, un tiem ir pilnīgi citi apsaimniekošanas noteikumi. Tas, ko mēs darām ar būvgružiem, mēs nošķirojam nost visas labās lietas, ko varam pārstrādāt. Piemēram, koku, metālu mēs varam nošķirot nost. Betonu, ķieģeļus, ko pēc tam var pārstrādāt. Paliek pāri arī kāda daļa atkritumu, kas tiek aizvesti apglabāt poligonā.”
Ja jau nolietotie sadzīves santehnikas priekšmeti vienalga nav pārstrādājami, šķietami, tos izmest sadzīves atkritumu konteinerā nebūtu nekas slikts, tomēr Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece Rudīte Vesere skaidro, ka tā darīt nedrīkst: “Tāpēc, ka sadzīves atkritumu konteiners ir domāts sadzīves atkritumiem. Protams, ja jūs tur iemetīsiet atgriezumus no tapetēm, tas būs viens stāsts, bet šādā veidā kaut ko sadauzot un iemetot… Viss tas sastāvs kļūst pavisam savādāks, jo arī nešķirotie atkritumi tiek pāršķiroti, un arī no tiem vēl var atšķirot kaut kādas lietas, ko var pārstrādāt vai vismaz reģenerēt. Jo mēs vairāk tur sametam to, kas nav atbilstošs, jo sliktāki ir rezultāti.”
Iedzīvotājiem pašiem gan neesot jāmeklē, kur nolietotos santehnikas priekšmetus likt. Pašvaldībām ir jāapsaimnieko visi, tostarp būvniecības atkritumi, un saistošajos noteikumos jāatrunā kārtība, kas ļauj iedzīvotājiem ērti no tiem atbrīvoties.
Kā stāsta Andris Ziemelis no uzņēmuma “Eco Baltia vide”, šobrīd tiekot meklēti visi veidi, lai pēc iespējas vairāk atkritumu nonāktu pārstrādē, jo 2035. gads, kad poligonā apglabāt varēs tikai 10% no visiem saražotajiem atkritumiem, ir pavisam tuvu. Lai gan pašlaik nolietotā santehnika tiekot aizvesta uz poligonu apglabāšanai, tas nenozīmējot, ka tā būs vienmēr: “Mazliet ir jāpapēta tā lieta. Es teiktu, ka varbūt to materiālu var sadrupināt un iejaukt kaut kādos citos – betonā, ķieģeļos. Tas vairāk ir tāds tehnikas jautājums. Darbs zinātniekiem.”