Valentīndienu skolās ik gadu atzīmē ar dažādām aktivitātēm. Viena no tām – Valentīndienas pasts, kur skolēni var vēstules formā nosūtīt labus vārdus kādam klases vai skolas biedram. Šāda tradīcija ir arī Priekuļu pamatskolā Cēsu novadā. Vai šobrīd, kad saziņai ir pieejamas dažādas tehnoloģijas, skolēni tomēr izmanto iespēju šajos svētkos nosūtīt ar roku rakstītu vēstuli?
Priekuļu pamatskolā Valentīndienā virmo sirsnīga gaisotne. Šeit klašu kolektīvi izrotājuši savu klašu durvis, bet par gaiteņu izgreznošanu parūpējušies skolēnu parlamenta dalībnieki. Tāpat te saglabāta arī ilgus gadus lolota tradīcija – Valentīndienas pasts.
Tomēr šis gads nedaudz atšķiras no iepriekšējiem – lai vēstule nonāktu pie adresāta, to rakstot, vērā jāņem vēstules rakstīšanas un noformēšanas pamatprincipi. Par dažiem no tiem atgādina skolēnu parlamenta dalībniece, 6.b klases skolniece Elizabete Zaķe.
“Noteikti ir jāatceras tas, ka nedrīkst būt nekāda no burtnīcas izplēsta lapiņa vai kaut kāda rūtaina lapiņa. Jābūt obligāti kaut kādai ļoti skaistai lapiņai, kaut kādam skaistam noformējumam, nedrīkst būt nekas rupjš rakstīts. Jābūt skaistam, nopietnam, visam izdekorētam.”
Skolēnu parlamentā atklāj, ka skolēni mūsdienās reti raksta vēstules ar roku, tāpēc šī ir tradīcija, kad vecāko klašu skolēni var atcerēties gramatikas likumus, bet jaunākie – likt lietā nesen iegūtās zināšanas par vēstuļu pareizu noformēšanu. Tā, piemēram, 4.a klases skolniece Paula šoreiz nosūtījusi vairākas vēstules.
Paula: “Es sūtīju savām draudzenēm no savas klases – Ko ņēmi vērā, rakstot vēstuli? – Noteikti, jāraksta no kura, kuram, no kuras klases, pieturzīmes, vārdam lielais burts.”
Skolēniem visu nedēļu bija iespēja vēstules sagatavot, lai šodien tās jau nonāktu pie adresātiem. Tomēr ir skolēni, kuri šonedēļ pastā vēstuli nav nosūtījuši. Daži atklāj, ka to nav paspējuši izdarīt, citi – nav varējuši izvēlēties, kam vēstuli sūtīt. Jautājot, vai vēstuļu vietā varētu izvēlēties labos vārdus nosūtīt ziņā, daļa skolēnu atbild apstiprinoši.
Raiens, 4.a klases skolnieks: “Nav kam šobrīd sūtīt, bet nākamajā gadā, es domāju, laiks parādīs. – Vai šķiet, ka ziņas caur telefonu varētu aizvietot vēstules? – Jā, telefonā arī var, protams. Visādi var. – Un kā pašam labāk patīk? – Visi veidi man patīk, arī uz papīra var, caur telefonu.”
Savukārt Laura no 5.a klases uzskata, ka labos vārdus tomēr labāk uzrakstīt ar roku: “[Vēstuli] tomēr vajadzētu pamēģināt aizsūtīt īstajā dzīvē, nevis caur īsziņām”. Turpretī 5.a klases skolniece Kristiāna atklāj, ka dod priekšroku tehnoloģiju sniegtajām iespējām: “Man liekas, ka ziņā vajadzētu sūtīt, jo tas ir vieglāk un labāk.”
Skolēnu parlamentā norāda, ka ik gadu visvairāk vēstuļu caur Valentīndienas pastu nosūta mazāko jeb 1.-4. klašu skolēni. Tomēr, nogādājot vēstules tās saņēmējiem, redzams, ka katrā klasē ir pa kādai vēstulei, turklāt tās ir krāšņi noformētas. Lai arī mūsdienu tehnoloģijas piedāvā visdažādākās saziņas iespējas, Priekuļu pamatskolas skolēnu parlamentā ir pārliecināti, ka Valentīndienas pasta tradīcija skolā tomēr turpināsies vēl ilgus gadus.