Ventspilī pārrunā finanšu sadali, demogrāfiju un izglītību

Demogrāfija, izglītība, finanšu sadale – nupat Ventspilī notika Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sapulce, kurā ne vien pārrunāti pašvaldībām aktuālie jautājumi, bet tika ievēlēts arī jaunais asociācijas prezidents – par to kļuva Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.  Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidējošās pilsētas maiņa notiek reizi gadā rotācijas kārtībā.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija apvieno desmit lielākās valsts pilsētas, lai aizstāvētu to intereses nacionālā līmenī un veicinātu savstarpējo sadarbību. Tā kalpo kā nozīmīga sadarbības forma, kur pašvaldības vienoti pauž viedokli par likumdošanas iniciatīvām, budžeta sadali un reģionālās attīstības jautājumiem. Iepriekšējā gadā asociācijas prezidents bija toreizējais Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

“Pagājušajā gadā daudz runājām par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Finanšu ministrija piedāvāja jaunu modeli, kas gan nebija izdevīgs lielajām pilsētām. Joprojām turpinās arī skolu tīkla sakārtošana – tostarp aktuāls ir jaunais izglītības finansēšanas un pedagogu atalgojuma modelis, par kuru iestājamies un par ko aktīvi cīnāmies. Ļoti ceru, ka šogad izdosies to panākt,” saka Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV).

Kopsapulcē tika iezīmētas galvenās prioritātes nākamajam gadam.

“Manuprāt, efektīvākais risinājums varētu būt, piemēram, atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daudzbērnu ģimenes, bet tai jābūt valsts programmai. Otrais – protams, mēs jau pagājušajā gadā iesākām diskusiju ar iepriekšējo izglītības ministri, kura atbalstīja jaunu finansējuma modeli skolotājiem,” norāda Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Sarauj, Latgale!”). 

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš (“Latvijai un Ventspilij”): “Šajos apstākļos valstij ir jāpilda savi solījumi. Piemēram, izglītības jomā – ir publiski un skaidri doti solījumi, kas netiek pildīti, un tas nav pareizi. Vai tad bija viegli slēgt skolas? Tas ir ļoti pozitīvs pasākums? Īpaši pirms vēlēšanām, ko veica pašvaldības. Bet pēc tam valsts pasaka: “Piedodiet, nesanāca.” Tā nedrīkst būt.”

Plašas diskusijas lielo pilsētu vadītāju starpā raisīja arī jautājums par pašvaldību nevienlīdzīgo finansējuma sadali. 

“Katrs uz izlīdzināšanu skatās no savas puses, un tas ir tikai normāli. Mums valstī ir ļoti dažādas pašvaldības, un ir svarīgi, lai attīstība notiktu visos reģionos – arī valsts tālākajos nostūros. Izlīdzināšanai šeit ir izšķiroša nozīme. Protams, vienmēr būs asas debates un pietiekami daudz viedokļu par to, kā tiek sadalīts kopējais pašvaldību finansējuma “katls,” pauda viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV). 

“Strīdēties par taisnīgu naudas sadali vien nenoved pie attīstības. No tā jau pašvaldībām vairāk naudas nerodas. Tas ir pilnīgi skaidrs. Šobrīd mēs visi zinām, kas ir valdības prioritātes,” piebilst Jānis Vītoliņš.

Jaunievēlētais Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents Jānis Vītoliņš uzsver – lielās pilsētas ir reģionu attīstības virzītājspēks un būtisks balsts valsts izaugsmei. Viņš asociācijas vadību pārņem laikā, kad Latvija gatavojas nākamajam Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam un tiek pārskatīti reģionālās attīstības politikas virzieni.