Saņemot atbilstošu finansējumu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) varētu slēgt posteņus trīs Latvijas mazpilsētās un vienā pagastā, savas funkcijas nododot brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, atzina VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis.
Posteņus varētu slēgt Mazsalacā, Cesvainē, Varakļānos un Tilžā, taču slēgšana var notikt tikai tādā gadījumā, ja VUGD tiek piešķirts finansējums brīvprātīgo ugunsdzēsēju attīstībai. Patlaban budžeta prioritātēs šim mērķim nauda nav iecerēta, līdz ar to runa ir tikai par iespējamām izmaiņām kādā no nākamajiem gadiem. Pirms tam gan būtu nepieciešams izveidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas.
Paredzēts, ka pēc VUGD aiziešanas šajās četrās vietās brīvprātīgajiem jābūt gataviem nekavējoties izbraukt jebkurā diennakts laikā un nedēļas dienā. Vienlaikus, pametot posteņus, VUGD nepieciešamības gadījumā šajās apdzīvotajās vietās dosies palīgā brīvprātīgajiem.
Aizejot no šiem posteņiem, VUGD brīvprātīgajiem atstātu lietošanā savas automašīnas un daļu aprīkojuma. Realizējot šādas izmaiņas, VUGD savus darbiniekus novirzītu uz posteņiem citās tuvākajās apdzīvotajās vietās, kurās ikdienā ir vairāk izsaukumu. Tas vienlaikus atrisinātu problēmu ar pilnvērtīgāku ekipāžu nokomplektēšanu.
“Rēķinot izmaksu un ieguvumu pozīciju, šajās vietās ir saimnieciski izdevīgāk veidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju,” uzsvēra Baltmanis.
Kopumā brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstībai 36 Latvijas vietās pirmajā gadā būtu nepieciešams aptuveni pusotrs miljons eiro, bet nākamajos gados – pa 700 000 eiro. Brīvprātīgo attīstībai Mazsalacā, Cesvainē, Varakļānos un Tilžā būtu nepieciešami aptuveni 10 500 eiro, un galvenokārt šo summu veidotu kompensācijas. Finansējuma piešķiršanai būtu nepieciešams valdības lēmums.
“Patlaban Latvijā ir 89 brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas, bet, balstoties uz riska novērtēšanu, esam iezīmējuši 36 vietas, kur obligāti būtu jābūt brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem,” norādīja Baltmanis.