“Zaļie suvenīri” var kļūt par draudu Latvijas dārziem un mežiem

Spānijas kailgliemezis, kas šobrīd Latvijā jau kļuvis par pastāvīgu viesi, ir viens no piemēriem tam, ka mūsu klimatiskie apstākļi kļūst arvien labvēlīgāki invazīvajām sugām. Tāpēc speciālisti brīdina – arī no ceļojumiem mājās pārvesti tā dēvētie “zaļie suvenīri”, piemēram, čiekuri, sēklas vai augu stādi, var radīt kaitējumu ne tikai paša dārzam vai saimniecībai, bet arī daudz plašākā teritorijā.

Evija Kučinska, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vecākā inspektore: “Augs var izskatīties vesels un varētu būt viss kārtībā, bet mēs tā kaitēkļus un slimības varam arī neredzēt. Un, piemēram, augu dārzā iestādot, viņam tikai pēc kāda pusgada var izlīst kādi kaitēkļi vai slimības. Un tad ne tikai tas augs iet bojā, bet arī citi dārzā iestādītie augi. Šim organismam Latvijā nav dabisko ienaidnieku, un viņi arī var izraisīt lielus ekonomiskos zaudējumus Latvijā. Mums ir jāaizsargā mūsu lauksaimniecība, meži un daba.”

Piemēram, no siltajām zemēm atvesta lavanda vai kafijkoks, var būt inficēts ar bīstamo baktēriju izraisīto lapu apdegumu slimību. Lai gan tā vairāk raksturīga siltākam klimatam, zinātnieki secinājuši, ka slimība spēj pielāgoties arī vēsākiem laikapstākļiem.

Laura Celma, Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālās fitosanitārās laboratorijas galvenā eksperte: “Mēs viņu varam atvest, tā teikt, latentā formā, kad mēs simptomus neredzam, bet tā tur ir, un tad pēkšņi, kad šie apstākļi būs labvēlīgi, slimība sāk izpausties. Un, tā kā ir vairāk nekā 500 zināmie saimniekaugi un daži no tiem sastopami arī Latvijas teritorijā, mēs varam šo baktēriju, tā teikt, palaist arī pie mums.” 

Līdzīga situācija iespējama arī ar kartupeļiem, kurus var apdraudēt, piemēram, tumšā gredzenpuve – slimība, kas sastopama vairākās Eiropas valstīs, tostarp Polijā.

Laura Celma, Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālās fitosanitārās laboratorijas galvenā eksperte: “Un, ja mēs vienkārši nepārbaudītu sēklas materiālu nopērkam un iestādām, ir potenciāls, ka nākošajā gadā, protams, ja klimats būs labvēlīgs, tā baktērija varētu izplatīties.”

Valsts augu aizsardzības dienests nereti saņem ziņojumus arī par neizskaidrojamām izmaiņām istabas augos vai dārza kultūrās. Tāpēc speciālisti norāda – slimības un kaitēkļi sastopami ne tikai dārzos un laukos, bet arī mājas augiem.

Gunta Bondare, Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālās fitosanitārās laboratorijas bakterioloģe: “Ir  bijis, kad mums sūta bildes un paši nevar saprast, kas īsti viņam ar tiem istabas augiem ir noticis, bet ļoti bieži ir pat grūti jau saprast, kas ir bijis. Viņš vienreiz kaut ko atvedis, kādu jaunu stādu atvedis, vai augu puķupodā savai kolekcijai, un tad ir grūti izsekot, kas ir pie vainas.” 

Valsts augu aizsardzības dienests uzrauga arī dažādu kukaiņu un kaitēkļu izplatību. Šobrīd daudzi no tiem Latvijā nav konstatēti, tomēr klimata pārmaiņas var veicināt to izplatību un pielāgošanos mūsu apstākļiem.

Artūrs Gluhovs, Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālās fitosanitārās laboratorijas eksperts: “Piemēram, šī te lielā, izteiksmīgā vabole “Āzijas ūsainis” – mēs viņu vienmēr rādām, jo viņa tāda smuka, bet viņas kāpuri dzīvo iekšā dzīvā koksnē, un potenciāls viņu ievest ir pat ar bonsei augiem. Kāpurs var izdzīvot zarā, kas ir tikai nedaudz lielāks par viņu pašu.” 

Tāpēc speciālisti aicina iegādāties tikai sertificētus augus un sēklas. Eiropas Savienībā par drošu izcelsmi liecina auga pase, kas apliecina, ka produkts ir pārbaudīts un atbilst noteiktajām prasībām. Savukārt no trešajām valstīm ievestajiem augiem nepieciešams fitosanitārais sertifikāts. Speciālisti atgādina – risku rada ne tikai ceļojumu laikā mājās pārvestie “zaļie suvenīri”, bet arī internetā pasūtīti augi no nepārbaudītiem tirgotājiem.