Zemgalē pilotprojektā daļu bāriņtiesu funkciju pārņem notāri

Dobeles un Jelgavas novados sācies pilotprojekts, kurā daļu bāriņtiesu līdzšinējo funkciju pārņem notāri. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem dažādus juridiskos dokumentus, darījumus un parakstus turpmāk būs jānoformē pie notāra, bet bāriņtiesas varēs vairāk pievērsties savam pamatuzdevumam – bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzībai.

Līdz šim Dobeles un Jelgavas novadu iedzīvotāji dažādus juridiskos jautājumus kārtoja bāriņtiesās. Kā stāsta trīs bērnu mamma, viņai, piemēram, nesen bija nepieciešama pilnvara, lai bērns varētu izbraukt no valsts. Dokumentu nokārtošana bāriņtiesā bijusi ātra un vienkārša, taču līdz ar jauno kārtību sievietei radušās bažas – vai turpmāk šis process pie notāra nebūs sarežģītāks un arī dārgāks.

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

Līga Kolovača, Jelgavas novada iedzīvotāja: “Tas ir absurds, ka vairāk nebūs pieejami notariāli pakalpojumi bāriņtiesās, kad būs man jāvēršas pie notāra. Tas daudziem radīs neērtības, jo gan paildzinās šo procesu, gan arī tas būs ļoti dārgi, ko nevar salīdzināt ar to, ka cilvēks varēja šos dokumentus nokārtot bāriņtiesā uz vietas. Notāriem ir arī lielas rindas, un nav arī noslēpums, ka notāriem ir arī ļoti augstas cenas.”

Kā skaidro Tieslietu ministrija, šāda kārtība ieviesta ar mērķi bāriņtiesām ļaut koncentrēties uz to galveno uzdevumu – bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzību. Notāri savukārt nodrošināšot ātrāku un profesionālāku juridisko dokumentu noformēšanu.

Inita Ilgaža, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece: “Tikpat liels ieguvums nenoliedzami ir arī kvalitāte, kāda tiek saņemta, lūdzot notariālo pakalpojumu, jo zvērināts notārs ir profesionālis, kurš strādā tikai un vienīgi ar šiem saimnieciska rakstura jautājumiem, savukārt bāriņtiesai tā ir tikai viena neliela daļa no tā, kādu darba apjomu viņi šobrīd dara.”

Ilze Metuzāle, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece: “Notāri nekādus izaicinājumus noteikti nesaskata. Mēs darām savu darbu kā līdz šim, jo nav noteicošais arī šis pats tuvuma kritērijs, jo šobrīd mums ir video konferences, likumā nostiprinātas IT tehnoloģijas. Šodien mums notariālās darbības saņem cilvēki vienlaikus Austrālijā, Mozambikā, viņi slēdz līgumus un viss ir kārtībā.”

Dobeles un Jelgavas novadu pašvaldības jaunajai kārtībai pieiet piesardzīgi, atzīstot gan iespējamos ieguvumus, gan riskus, kas saistīti ar pārmaiņām ikdienas procedūrās.

Edgars Gaigalis, Dobeles novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks: “Kopumā gan mēs kā pašvaldība, gan arī bāriņtiesa šo Tieslietu ministrijas iniciatīvu vērtējam pozitīvi. Secinājumus mēs varēsim izdarīt pēc šī pilotprojekta noslēguma, kas ir pēc sešiem mēnešiem.”

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

Tomēr Edgars Gaigalis norāda, ka projekta ieviešanas gaitā varētu būt arī izaicinājumi.

Edgars Gaigalis, Dobeles novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks: “Mums novadā nav daudz notāru, un šis būs izaicinājums. Vēl viens izaicinājums būs tas, cik sabiedrība kopumā  par šo būs informēta.”

Zināmas bažas ir arī Jelgavas novada pašvaldībai.

Ilze Vītola, Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece: “Šobrīd izmaiņas es vērtētu negatīvi no tā viedokļa, ka iedzīvotājiem šis pakalpojums nav tik ļoti vairs pieejams, un, otrkārt, arī finansiālā ietekme, jo šobrīd sanāk, ka tie iedzīvotāji, kas dzīvo laukos, tiek sodīti, jo maksa par šo pakalpojumu, ja to veic pie notāra, ir dārgāka.”

Piemēram, par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā iedzīvotājam jāmaksā aptuveni trīs eiro, kamēr pie notāra līdzīgs pakalpojums var maksāt ap 11 eiro  vai vairāk. Jāatzīmē, ka Jelgavas un Dobeles novadi nav pirmie, kur tiek ieviestas šādas izmaiņas. Tieslietu ministrija pilotprojektu uzsāka jau pirms diviem gadiem, kad tajā tika iesaistīti Talsu, Jēkabpils un Rēzeknes novadi.

Inita Ilgaža, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece: “Iepriekšējā projekta laikā notāru pieejamība tika nodrošināta dienas līdz triju dienu laikā, kas mūsu vērtējumā ir ļoti adekvāts rādītājs, un tas ir pilotprojekts, lai pārbaudītu, vai šai idejai nav kaut kādi riski.”

Jelgavas un Dobeles novadā pilotprojekts ilgs sešus mēnešus līdz 2026. gada pavasarim. Tad izvērtēs rezultātus – vai šo modeli var paplašināt arī citos novados.