Godinot Ziemassvētku kaujās kritušos karavīrus, Ziemassvētku kauju muzejā jau par tradīciju kļuvis uzņemt jaunos zemessargus un jaunsargus. Šoreiz svinīgo solījumu deva 204 jaunsargi, bet zvērestu septiņi zemessargi.
Valgundes pagasta “Mangaļos”, kur pirms 109 gadiem notika Ziemassvētku kaujas, mūsdienās izveidots Ziemassvētku kauju muzejs. Jau tradicionāli, atzīmējot Ziemassvētku kauju gadskārtu, muzejā pulcējās jaunsargi, lai dotu svinīgo solījumu.
Kristers jaunais jaunsargs: “Jūtos labi un augšu Latvijai. Es atnācu, tāpēc ka man patīk būt aktīvam, kustēties. – Gribi kļūt vēlāk arī par zemessargu? – Jā.”
Zane un Amēlija, jaunās jaunsardzes: “-Kāpēc tu izdomāji, ka gribi būt jaunsargos? – Nezinu, man patīk. – Un kas tev patīk?- Patīk, ka mēs visi runājam, esam vienā kolektīvā un kopīgi nodevām solījumu.”
Lepni par to, ka papildinās jaunsargu rindas, ir ne vien paši jaunieši, bet arī viņu vecāki, kuri bija ieradušies, lai atbalstītu un iemūžinātu svinīgo brīdi.
Jaunsarga mamma Ramona: “Kāpēc gan nē, ja bērnam ir tāda vēlme, es tikai atbalstu to.”
Māris Džeriņš, jaunsarga tētis: “Protams, ka pacilājošs noskaņojums. Es esmu divpadsmit gadus nodienējis armijā. Prieks, ka ir turpinātājs. Man ir prieks par to, ka jaunā paaudze atbalsta šo pasākumu, ka viņiem tas interesē. Pārrunājot šīs lietas arī mājās, var just, ka dzimtā zeme viņam ir svarīga.”
Zane Džeriņa, jaunsarga mamma: “Viņiem tiek iemācīta disciplīna, pakļaušanās kaut kāda. Tas komandas gars tiek veidots, ne tikai sava personība, un savs ego, kas mums ir.”
Atzīmējot Ziemassvētku kauju 109 gadskārtu, svinīgo solījumu deva 204 jaunieši no Jelgavas, Dobeles un Mārupes novadiem, kā arī no Rīgas.
Jaunsardzes centra ceturtās novada pārvaldes pirmās nodaļas vadītājs Helmuts Dežurovs: “Tas ir apmierinošs skaitlis, bet, protams, ka mēs esam tendēti uz lielāku skaitli, un arī uz lielāku jaunsardzes kustību Latvijā, lai vairāk varētu runāt un domāt par mūsu aktīvajiem jauniešiem, jo jaunsardze ir ne tikai kaut kādas militāras iemaņas. Jaunsardze kā tāda ir tāda latviešu domāšanas, latviešu darbības un patriotiska jauniešu veidošana.”
Ziemassvētku kauju 109 gadadienā zvērestu deva arī septiņi jaunie zemessargi. Pēc svinīgās ceremonijas ar jaunsargiem un zemessargiem aprunājās arī aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”): “Es ļoti lepojos ar mūsu cilvēkiem, kuri stājas gan zemessardzē, gan jaunsargos. Tas nozīmē, ka patriotisma, brīvības un drosmes uguns ir dzīva un spēcīga.”
Ziemassvētku kaujas starp Babīti un Olaini norisinājās 1917. gadā no 6. līdz 11. janvārim. Tajās pirmoreiz kopā cīnījās visi latviešu strēlnieku bataljoni, kam izdevās salauzt vāciešu aizsardzības līniju, kas līdz šim nebija izdevies. Par Ziemassvētku kaujām tās sauc, jo pēc vecā stila kalendāra tās norisinājās decembra nogalē Ziemassvētku laikā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |