Kopš Ziemassvētku kaujām, kas notika Pirmā pasaules kara laikā, pagājuši 109 gadi, tomēr joprojām meklēšanas vienības kauju vietās atrod tolaik kritušos strēlniekus. Jelgavas novada Valgundes pagasta Silenieku Latviešu strēlnieku brāļu kapos šoreiz guldīti piecdesmit deviņi Ziemassvētku kaujās kritušie karavīri.
Godinot Ziemassvētku kaujās kritušos karavīrus, Jelgavas novada Silenieku brāļu kapos gandrīz ik gadu tiek pārapbedīti karavīri, kurus joprojām atrod meklēšanas vienības. Šoreiz tie ir piecdesmit deviņi karavīri, kuru mirstīgās atliekas ar vēsturisko karšu palīdzību esot atrastas netālu no Babītes ezera.
Foto: Vidzemes televīzija
Organizācijas “Venta” pārstāvis Jevgēnijs Tomsons stāsta, ka tas bijis masveida apbedījums: “Piecdesmit deviņi cilvēki bija aprakti vienā bedrē. Pie viņiem bija atrasti apbalvojumi, krustiņi, nauda, pulksteņi un munīcija, kas pie viņiem bijusi. Ir ļoti grūti noteikt cilvēku, ja medaļas nav numurētas. Šajā gadījumā vienkārši ir nozīmītes – latviešu strēlnieku bataljons bez numuriem.”
Skaidro Jevgēnijs Tomsons: “Bija identificēts viens uzvārds Somoilovs Ivans, Somoilova dēls. Pie viņa atrada apbalvojumu, bet pašlaik tiek meklēti viņa radinieki. Iesaucot frontē, viņš neesot bijis precējies.”
Ziemassvētku kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Tīreļpurvu, un bija asiņainākās un lielākās kaujas, kurās pirmoreiz kopā cīnījās visi latviešu strēlnieku bataļjoni. Toreiz latviešu strēlnieki pret vācu karaspēku cīnījās Krievijas armijas sastāvā. Mūsdienās nereti rodas jautājums, vai tam bija jēga toreiz un vai šodien par to vajadzētu atcerēties?
Foto: Vidzemes televīzija
Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes komandieris, pulkvedis Edmunds Svenčs: “Es domāju, arī katram valsts iedzīvotājam ir jāsaprot vienkāršā patiesība – mēs staigājam pa brīvu zemi, mēs elpojam brīvu gaisu un mēs varam priecāties par savu brīvo Latviju, pateicoties šiem varoņiem. Tas lielākais ieguvums, kas tajos gados dzima, bija varbūt tāda trauslā liesma, cerība par to, ka šie cīnītāji, kuri bija gatavi krist un gribēja iet cīņā, sāka sev uzdot jautājumu – kāpēc gan mēs nevarētu šo savu zemi, par kuru cīnamies un lejam asisnis, padarīt brīvu? Kāpēc mēs to nevarētu padarīt par savu valsti. Es gribētu ticēt, ka tas bija tas, kas viņus vienoja kā karavīrus, kā vienību gan arī kā tautu, nāciju, kas ielika pamatus tam, ka mēs šodien esam brīva valsts.”
Vēsturnieki lēš, ka no aptuveni 12 000 Ziemassvētku kaujās iesaistītajiem latviešu strēlniekiem dzīvību zaudēja vairāk nekā divi tūkstoši.