Tūkstošiem anekdošu pa pasauli klejo, kurās galvenie varoņi – lācis, lapsa, vilks un zaķītis nolēmuši pamatīgi piedzerties. Lai gan arī citi dzīvnieki šajās joku anekdotēs iesaistīti uz nebēdu. Piemēram, lācis, lapsa, vilks un zaķītis sametās un nolemj aizsūtīt uz tuvējo ciema veikalu pēc degvīna bruņurupuci. Paiet pusstunda. Paiet stunda. Vēl pēc stundas lācis dusmīgs nodārdina – ja tas ķēms nebūs atgriezies pēc desmit minūtēm, es viņu zupā izvārīšu! Un te aiz atvērtā loga atskan bruņurupuča balss – daudz muldēsiet es vispār nekur neiešu.
Smieklīgi, jautri un nevainīgi, taču neviens no mums pat nespēj iedomāties labi apreibušu meža dzīvnieku. Iedomāsimies kādu no tiem Latvijas 300 lāčiem, kuri klaiņo pa mūsu mežiem un lauku sētām, viegli streipuļojam un dziedam dziesmiņu par bitēm. Nesanāk, jo atkal tas sāk izklausīties pēc anekdotes.
Patiesībā meža dzīvnieku alkohola reibumā netrūkst. Galvenokārt tie ir aļņi, pa vidu arī kāds briedis un daudz retāk stirnas. Protams, ka pie tā vainīgi esam tikai un vienīgi mēs – cilvēki.
Daudzi mazdārziņu vai lauku īpašumu saimnieki piekrāmē pilnu piekabi ar sakritušajiem āboliem un ieved dziļāk mežā. Kas gan tur varētu notikt ļauns? Sapūs, sadalīsies un būs mežam mēslojums. Tikai retais aizdomājas, ka mežs nav atkritumu poligons vai komposta kaudze. Ka meža ekosistēmai šie puvušie āboli nodara kaitējumu. Mežam un tā iemītniekiem.
Aļņi un citi meža zvēri ar lielāko prieku metas mieloties ar saldi skābeno barību. Savukārt mēs ļoti labi zinām, kas notiek ar šādiem augļiem – tie rūgst uz nebēdu un, kur rūgums, tur alkohols. Lauku cilvēki noteikti ļoti labi zina no kā top izejmateriāls šmakovkai – brāga.
Tad nu lopiņi pieēdas sarūgušos augļus un dodas meklēt piedzīvojumus. Un, kā mēs nojaušam, lielākie piedzīvojumi noteikti meklējami ceļa otrajā pusē.
Starp citu, šis ir galvenais iemesls, kādēļ Skandināvijā par augļu, ogu un dārzeņu izbēršanu mežā vai laukmalē pienākas sods, kurš pamatīgi ietekmē ģimenes budžetu. Taču arī Latvijā šādi dabas un dzīvnieku mīļotāji uzrodas bieži vien.
Šogad būtiski pieauguši dzīvnieku nodarītie bojājumi automašīnām – tie kļūst ne tikai biežāki un daudzveidīgāki, bet arī dārgāk remontējami. Visizplatītākās ir auto sadursmes uz ceļa ar stirnām un citiem lielajiem savvaļas zvēriem, taču aizvien biežāk spēkratiem bojājumus nodara arī grauzēji – gan stāvvietās, gan māju pagalmos. Kopumā šogad par dzīvnieku un putnu radītiem auto bojājumiem atlīdzības izmaksāti jau gandrīz divi miljoni eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos par 20 procentiem pieaudzis auto bojājumu skaits, kas saistīti ar dzīvniekiem stāvvietās un pie mājām – kopumā reģistrēti vairāk nekā 130 šādu negadījumu, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. Kopējā autovadītājiem izmaksāto atlīdzību summa palielinājusies par 65 procentiem, sasniedzot 83,5 tūkstošus eiro. Savukārt viena negadījuma vidējās izmaksas pieaugušas no 464 pērn līdz 637 eiro šogad, un pēdējo trīs gadu laikā tās ir gandrīz dubultojušās.
Visizplatītākie joprojām ir grauzēju nodarītie bojājumi motortelpā — tiek bojāta motora pārsega siltuma un skaņas izolācija, vadi, caurules, sensori un citas detaļas, kas nereti izraisa arī elektronikas kļūdas vai pat padara auto neiedarbināmu. Mazie dzīvnieki bieži arī sagrauž drošības jostas, sabojā sēdekļus, apšuvumu, izveido midzeņus un atstāj netīrumus, kā rezultātā daļā gadījumu vajadzīgs ne tikai remonts, bet arī dezinfekcija un ķīmiskā tīrīšana. Arvien biežāk šādi bojājumi skar vairākas auto sistēmas vienlaikus, kā dēļ remonts kļūst tehniski sarežģītāks un dārgāks.
“Īpaši problemātiski ir gadījumi, kad grauzēju nodarītais sākotnēji nav pamanāms un to sekas atklājas tikai vēlāk. Dažreiz tas notiek tikai tehniskās apskates laikā, pārsteidzot autovadītāju nesagatavotu. Tāpēc, ja auto ilgstoši stāvējis stāvvietā vai pie mājas un ir aizdomas par grauzēju klātbūtni, ieteicams rūpīgi pārbaudīt motortelpu un salonu, lai bojājumus atklātu iespējami savlaicīgi un novērstu plašākus zaudējumus,” norāda BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.
Iespējams daudzi nezina, bet ļoti labs līdzeklis pret visa veida grauzējiem ir suņu vai kaķu vilna. Ar kaķu vilnu varētu būt problēmas to iegūstot, taču suņi met spalvu pat divas reizes gadā un šis produkts nu noteikti nebūs deficīts. Prāvāku kušķi suņu spalvas var ielikt auduma maisiņā un novietot automobiļa dzinēja telpā, salonā un bagāžas nodalījumā. Grauzēji no šādas dāvanas bēgs pa gabalu.
Vien motortelpā jābūt piesardzīgiem un jānodrošina, lai spalvu kušķis nepieskaras kādai kustīgai vai karstai detaļai.
Tiem, kam vairāk tīk uzticēties modernajām tehnoloģijām, auto piederumu veikalos nopērkami augstas skaņas frekvences ģeneratori. Mazas kārbiņas ar diviem vadiņiem, kas pievienojami elektrībai. Cilvēka ausis šo skaņu nesadzirdēs, bet visa veida dzīvniekiem tā ir kaitinoša vai pat neciešama. Šī ierīce elektrību patērē niecīgi maz, tādēļ var atrasties ieslēgtā stāvoklī vienmēr un visur.
Sadursmes ar savvaļas dzīvniekiem uz ceļa joprojām veido lielāko daļu no spēkratu zaudējumiem. Šī gada pirmajos sešos mēnešos fiksēti vairāk nekā 720 šādu negadījumu, un par tiem apdrošinātājs izmaksājis atlīdzībās 1,78 miljonus eiro. Savukārt šo negadījumu vidējās izmaksas pēdējos gadus sasniedz 2,5 tūkstošus eiro. Lai arī visbiežāk negadījumos uz ceļa iesaistītas stirnas, būtiski zaudējumi rodas arī sadursmēs ar aļņiem, briežiem un mežacūkām, retāk — ar putniem, lapsām, āpšiem un jenotsuņiem.
Īpaši bīstamas ir sadursmes ar lielajiem meža dzīvniekiem. Piemēram, kāds autovadītājs, braucot ar atļautajiem 90 kilometriem stundā, uz ceļa sadūrās ar alni. Negadījumā tika bojāts bamperis, lukturis, vējstikls, lūkas stikls, spogulis, vairākas durvis un salons bija pilns ar stikla lauskām. Šajā gadījumā auto tika atzīts par bojāgājušu, un šāds iznākums pēc sadursmes ar alni ir bieži sastopams.
Sadursme ar alni ir jo īpaši bīstama arī autovadītājam un pasažieriem. Parasti ar auto priekšgalu garkājainais dzīvnieks tiek notriekts un tas ar visiem saviem divsimts un vairāk kilogramiem pāri motora pārsegam ieslīd vējstiklā un salonā. Skumji, bet visnotaļ bieži šādi negadījumi automobilī esošajiem beidzas letāli. Vēl jo vairāk, ja alnis lepojas ar pamatīgu ragu žuburi.
Pilnīgu un absolūtu garantiju nespēj sniegt nekas, taču pamēģināt vajadzētu, tādēļ noderīgas varētu būt tā saucamās ‘briežu svilpes”. Tās patiešām ir svilpes, kuras stiprinās automobiļa radiatora restē vai difuzoros, kur parasti ir vislielākā gaisa plūsma. Svilpes sāk izdot ne īpaši patīkamu, bet cilvēka ausij tik pat kā nedzirdamu skaņu, kas atbaida dzīvniekus un pasargā mūs no negaidītiem pārsteigumiem.
Te gan ir kāda neliela nianse – pretējā gaisa plūsma kļūst gana spēcīga pie ātruma virs 60 kilometriem stundā. Labā lieta ir tā, ka šīs svilpes nenodara ļaunumu pilsētas un ciematu mājdzīvniekiem, jo tieši tur parasti ir ātruma ierobežojoši limiti.
Autobraucēji šo svilpju lietderību novērtē visnotaļ slavējoši – svilpju iedarbību gan grūti pārbaudīt, taču jebkurš mēģinājums uzlabot mūsu drošību ir apsveicams to dažu eiro vērts.