Madonas BMX trase aizvadītās nedēļas nogalē kļuva par BMX epicentru, kur divu dienu garumā pulcējās simtiem sportistu un līdzjutēju. Sestdien tur norisinājās Crystal Dent BMX Latvijas kausa septītais posms, bet svētdien – tradicionālais Smeceres sila kauss un pašu mazāko braucēju DIP DAP sacensības.
Kad jautāju, Matej, cik Tev gadu, Mārupes BMX kluba sportists Matejs Musts drosmīgi atbild: “Pieci. Bailes nav braukt. Jo, kad nokrīt, var iet pie daktera, bet var braukt tālāk.”
Tādēļ jautāju trasē sastaptajiem vecākiem, kā īsti ir – vai nav bail stāvēt trases malā un skatīties? Ir taču arī kritieni un traumas. Uz ko Emīla un Tomasa tētis Mārtiņš Legzdiņš apstiprina: “Ir jau, bet mēs par to nedomājam. Mēs domājam tikai par to labāko. Tas viss ir azarts, man sacīkstes arī pašam ļoti patīk, tāpēc gribu, lai maniem bērniem arī sportiskais un sacensību gars.”
Uz jautājumu, kas BMX ir visinteresantākais, viņa dēls Emīls atbild: “Ļoti krist un atkal celties kājās. Nepadoties.”
Kā uzsver madonietis, medaļnieks Renārs Rezovskis, pats svarīgākais ir būt uzņēmīgam un drosmīgam. “Nedrīkst baidīties un jāiet pretī jebkuram braucējam. Un tas, ka tur ir citiem labāki numuri, nenozīmē, ka esi sliktāks,” ar skatu uz pjedestālu noteic Renārs.
Kā stāsta pasākuma organizators, Madonas BMX kluba vadītājs Guntars Lebedevs, divas dienas Madonā aizritējušas godam.
“Vakar kopumā piedalījās 247 dalībnieki no visas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un arī Amerikas. Šodien nedaudz pāri 200 dalībnieku. Ļoti, ļoti populārs sporta veids, īpaši no tiem laikiem, kad Māris Štrombergs cēla ārā visas olimpiādes. Tai laikā ļoti daudz uzplūda mazo, piekrišana bija ļoti liela. BMX Latvijā ir ļoti uzplaucis, mēs esam ļoti izauguši BMX uz pasaules fona. Vadošie braucēji, ja skatās pret skaitu, cik esam, ir latvieši”, ar lepnumu noteic Guntars Lebedevs.
Divu dienu garumā Madonas trase pārbaudīja ne vien sportistu fizisko sagatavotību, bet arī spēju nekļūdīties tehniski sarežģītajos elementos. Savukārt līdzjutēju atbalsts sportistiem deva papildu motivāciju izšķirošajos braucienos.
“Vispār nekad neesmu dzīvē bijusi uz BMX mačiem. Azarts milzīgs. Un, ja brauc kādi savējie, tad vispār skudriņas skrien. Un, ja nokrīt, tad sajūta, ka jāskrien palīgā”, atzīst līdzjutēja no Cēsīm Līga Karlsone, kura atbraukusi just līdzi brāļa dēliņam.
Tikmēr sacensību organizators ieskicē: “Madonas trase ir viena no ātrākajām trasēm Latvijā. Viennozīmīgi. Pirmā taisne, dinamika, ātrums, lēciens, virāžā griežas – uzreiz asumi rodas. Salīdzinot ar citām, trase ir īsa. Tikai 330 metri, citviet Latvijā ir ap 400 metriem. Principā labs braucējs šo trasi var pieveikt divdesmit sekundēs. Dinamika un skatāmība, arī tribīnes, no kurām pārskatāms viss,” lepojas treneris un BMX braucējs Guntars Lebedevs.
Īpaši veiksmīga nedēļas nogale izvērtās Alisei Rogozinai, kura uzvarēja abās sacensību dienās, apliecinot stabilu sniegumu un bezbailību.
“Tieši vari sajust to lidojumu tad, kad tu lec. Patīk. Bet tagad tāda patīkama sajūta, kad tu esi pirmais un uzkāp uz pjedestāla, un jūties tik uzmundrināts,” par rezultātu lepojas Alise. Tikmēr viņas tētis piebilst: “Nu, mums viņa ir jāpiebremzē. Diezgan labā līmenī viņa arī biatlonā brauc. Latvijas čempionātos un kausos trijniekā tiek. No sporta viņa nav gatava atteikties. Viņa teica – ja kaut kas jāpamet, tad skola, bet no sporta nē,” stāsta tētis Alvis Rogozins.
BMX sezona turpinās, taču Madonas posms vēlreiz apliecināja, ka līdzās pieredzējušiem sportistiem aug arī nākamā Latvijas BMX paaudze, bet sacensību gars vieno gan sportistus, gan viņu ģimenes.