Rit pats saspringtākais laiks pirms Saeimas vēlēšanām. Politiskās partijas ar skaļiem saukļiem, lieliem plakātiem un glītiem bukletiem dažādos veidos vēl cenšas uzrunāt savus potenciālos vēlētājus. Izskan partiju piedāvājumi samazināt nodokļus, palielināt dažādus pabalstus un īstenot reformas, bet cik daudz no tā reāli iespējams īstenot, to skaidrojam šoreiz rubrikā “Uzzini, pārbaudi, vērtē”.
Politisko partiju sagatavotās programmas ir ne tikai Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniedzams dokuments. To galvenā funkcija ir apkopot politiskā spēka solījumus, prioritātes un darbības virzienu, lai mums, vēlētājiem, ir iespēja šos piedāvājumus salīdzināt un izdarīt izvēli, par ko balsot. Bet izrādās, ka lielu daļu sabiedrības šie solījumi nemaz neuzrunā un arī partiju programmas lasa vien retais.
“Es laikam izvēlos tādas latviskākās partijas, konkrēts virziens vēl nav izdomāts. Tās informācijas ir tik daudz, un es to nelasu, vairāk skatos līdzi tam, kam sekoju sociālajos medijos, un tas ir tas, no kurienes es iegūstu informāciju. Mēs jau esam daudz šādu solījumu dzirdējuši, neticu, vairāk skatos jau izdarītajos darbos,” saka valmierietis Kristens.
Savukārt Vaira atzīst, ka izvēlēties, par ko balsot, ir grūti, īpaši šogad: “Kuram uzticēties var vairāk. Principā programmas es neesmu lasījusi. Vienkārši klausos, ko cilvēki runā, paši kandidāti, un tad “nē, paldies” un “jā, varbūt”.”
“Pēc tām reklāmām, ko viņi televīzijā sniedz, ko laikrakstos raksta. Viņi sola uz četriem gadiem visādus labumus, bet reāli tas nepiepildās nemaz dzīvē. Paiet tie četri gadi un nekas nav īpaši mainījies. Varbūt minimāli, bet neko daudz,” uzskata valmieriete Ināra.
Izlasot un izvērtējot visu 14 politisko partiju piedāvātās programmas Saeimas vēlēšanām, iezīmējas trīs galvenie piedāvājumu virzieni – politiskie spēki, kuri vēlas saglabāt līdzšinējo Latvijas attīstības virzienu un piederību Eiropas valstu saimei, partijas, kuras vairāk orientējas uz dažādu saimniecisku jautājumu risināšanu, birokrātijas mazināšanu un investīciju piesaisti, kā arī ir politiskie spēki, kuri sola īstenot radikālas pārmaiņas. Liela daļa partiju sola samazināt dažādus nodokļus, vienlaikus ceļot pabalstus. Tomēr, kā uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, mūsu valsts budžets ir tik liels, cik ir, un, palielinot kaut ko vienu, nāksies atteikties no kaut kā cita.
“Tiek apelēts pie tā, ka “balsojiet par mums, un mēs kā valsts jūsu vietā visu darīsim”. Jā, no vienas puses tas šķiet simpātiski un forši, ka kāds tagad uzņemsies un visu darīs, bet, skatoties realitātē, mēs redzam, ka ne tiem politiķiem ir tā laika, ne arī bieži vien zināšanas un jaudas, lai to visu izdarītu. Tas piedāvājums visu laiku vilkt tādā nedaudz valstiskā kapitālisma virzienā ir ļoti izteikts. Ja mēs ļoti būtiski samazinātu nodokļus, kas arī ir risinājums, ir jāapzinās, ka no otras puses mēs ļoti lielā mērā pazaudētu pakalpojumus, ko mēs sagaidām un saņemam no valsts. Vienmēr ir jāsaprot, ka katram solījumam ir sava cena,” uzsver “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Visu 14 vēlēšanās startējošo politisko spēku piedāvājumu vērtējām kopā ar politologu Filipu Rajevski. Savukārt naudas izteiksmē aprēķinājām atsevišķu solījumu izmaksas septiņiem politiskajiem spēkiem, kuri pēc jaunākajiem aptauju datiem varētu pārvarēt 5% barjeru un iekļūt 15. Saeimā – Suverēnā vara / Apvienība “Jaunlatvieši”, Zaļo un Zemnieku savienībai, Nacionālajai apvienībai, “Apvienotajam sarakstam”, “Latvija pirmajā vietā”, “Jaunajai Vienotībai” un “Progresīvajiem”.
SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI
Politologs šo spēku raksturo kā absolūtu radikālā spārna mantinieku. Partijas galvenās sejas – Jūlija Stepaņenko un Rūdolfs Brēmanis.
Politologs Filips Rajevskis: “Mēs viņus varam teikt kā pilnasinīgu “Krievu savienības” un “Saskaņas” prokrieviskā spārna mantinieku. Par to mantojumu ir cīnījušies vairāki. Tā nav, ka viņi ir vienīgie un ir viegli kļūt par mantinieku šīm balsīm. Viņi ir spējuši pārmantot šīs balsis un diezgan labi caur saviem reitingiem parāda savu atbalsta līmeni tajā radikālajā galā. Tās visas zīmes, ko viņi sūta savam vēlētājam, ir tādas Ždanokas un “Saskaņas” radikālā gala zīmes. Sākot ar to, kam pieder Krima, par to draudzību un mūžīgo laimi sadarboties ar Krieviju.”
Rajevskis uzskata, ka politiskais spēks apzinās – tam, visticamāk, nebūs jāuzņemas atbildība par programmā ierakstīto solījumu īstenošanu.
“Jūlija Stepaņenko nav jauns cilvēks politikā. Viņi ļoti labi saprot spēli un saprot, ka viņiem tā programma nebūs jārealizē. Līdz ar to – kā var nesolīt, īpaši, ja par tiem solījumiem nekas nebūs,” saka politologs.
Savā programmā politiskais spēks sola atcelt un samazināt dažādus nodokļus, kā arī sola pensionāriem 150 eiro gadā zobārstniecībai. Latvijā ir aptuveni 407 tūkstoši senioru, kas papildus prasītu 61 miljonu eiro gadā. Tas ir tikpat, cik viss Latvijas Sabiedriskā medija vai novadu ceļu uzturēšanas gada budžets.
“Mēs mainām noteikumus”
Politologs šo spēku raksturo kā politisko utopismu, kuri pilnvērtīgi nepiedzīvoja partijas dibināšanas un izveides procesu. Galvenās partijas sejas – brāļi Hermaņi.
“Partijas dibināšanas process, patiesībā, ir pirmais izmēģinājums pārbaudīt sevi. Viņi aizgāja pa mazākās pretestības ceļu, pārņēma partiju, tāpēc viņi arī maldās trīs priedēs. Viņi nespēja sastādīt normālu, pilnasinīgu sarakstu. “Mēs esam tik forši, mūsu piedāvājums ir tik ideāls, ka mēs varam bez tā visa.” Rezultātā tāpēc arī tas balons tik ātri nolaida gaisu, nemaz nepiepūties,” komentē politologs Filips Rajevskis.
Ar politisko utopismu Rajevskis šajā gadījumā saprot pārliecību, ka, mainot vēlēšanu kārtību, iespējams būtiski mainīt arī politisko vidi un sabiedrību. Viņaprāt, vēlēšanu process ir tikai mehānisms, bet tā maiņa pati par sevi nemainīs vēlēšanu rezultātu.
“Jautājums ir – tu nevari ievēlēt marsiešus, viņi neatlidos. Tas ir tā kā tajā jokā, ka mums ir divi varianti – pašiem kaut ko mainīt vai sagaidīt, kad marsieši atlidos. Iesim pa reālāko ceļu – gaidīsim, kad marsieši atlidos,” saka Rajevskis.
Arī programmā ietvertos vērienīgos solījumus politologs saista ar šo pašu politisko utopismu – pārliecību, ka, nonākot pie varas, būs iespējams būtiski mainīt līdzšinējo kārtību.
Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs”
Eksperta vērtējumā partiju apvienība “Saskaņas Centrs” raksturojama kā politiskais mironis, kuru pie dzīvības aizvien vēl tur valsts finansējums un pārstāvniecība Eiropas Parlamentā. Redzamākās sejas – Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs.
“Nevar ēst visu mūžu no vienas bļodiņas, kas saucas Maskava. Viņi vienmēr ir bijuši ļoti promaskaviski, mēs atceramies visas 9. maija svinības. Un tad vienā dienā, es saprotu, karš bija ļoti nopietns iemesls, milzīga trauma. Viņi nostājās pareizajā pusē, bet vēlētājs to nesaprata. Viņi mēģina būt kreisi, protams, vienmēr sevi definējuši kā sociāldemokrātisku partiju, bet tur, tā teikt, niša ir jau diezgan labi aizņemta,” skaidro politologs.
Rajevska ieskatā sociāldemokrātija nekad nav bijusi šī politiskā spēka identitātes centrā – to daudz vairāk noteikusi sadarbība ar Krieviju. Tagad mēģināt savu identitāti balstīt sociāldemokrātijā, viņaprāt, ir par vēlu.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)
Šis politiskais spēks piedzīvo paaudžu nomaiņu, tai pat laikā turpina jau aizsāktos darbus. Redzamākās sejas – Viktors Valainis un Augusts Brigmanis.
“Mēs labi redzam, šīs ir, man liekas, pirmās vēlēšanas, kuras lielā mērā ir bez Aivara Lemberga, kur jaunais līderis Viktors Valainis ir paņēmis uz sevi visu smagumu. Programma ir bāzēta uz darbiem, kas jau ir vai nu aizsākti, vai izdarīti. Ļoti piezemēti, pragmatiski un saprotot, ka var gadīties, ka būs arī jārealizē,” saka politologs Filips Rajevskis.
ZZS līdz 2030. gadam sola atvēlēt 6% no IKP veselības aprūpei, kā arī celt bērna piedzimšanas pabalstu līdz 2000 eiro. Pabalsta celšana papildus prasītu 23 miljonus eiro. Šāda summa šogad atvēlēta 1.-4. klašu skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanai.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
Politologs par Nacionālo apvienību saka – nacionāli konservatīvs spēks, kurš šobrīd ir liela izaicinājuma priekšā, jo tā zināmākā seja Raivis Dzintars vairs nekandidē.
“Viņiem tās jaunās tēmas ir migrācija, tad, protams, ir mūžsenā tēma – latviešu valoda. Viņi jau tajās tēmās jūtas labi, tās ir praktiski monopolizētas.”
Rajevskis norāda, ka arī partijas programmā joprojām jūtama Raivja Dzintara ietekme – politologa ieskatā Dzintars labi zina, “kā tam jābūt, kā tam jāskan un kādai mūzikai jāspēlē viņu vēlētāju ausīs”.
“Nacionālā apvienība” ar naudiski izmērāmiem solījumiem nemētājas. Tomēr viņi sola būtiski celt ģimenes valsts pabalstu. Pēc aptuveniem aprēķiniem viņu iecere varētu izmaksāt pat 300 miljonus eiro gadā. Tas ir tikpat, cik kompensējamo zāļu sistēma.
“Gobzema saraksts”
Sarakstu, kuru veido bijušie un aizvien esošie Gobzema ideju atbalstītāji, Rajevskis dēvē par mēģinājumu apčakarēt vēlētāju. Saraksts, kurā Gobzems pat nav viņš pats, bet gan Arigo Toro.
“Ja pēkšņi gadās un mani ievēl, tad es dabūšu naudu – šis ir tāds veids. Ja izdodas dabūt valsts finansējumu, arī baigi forši,” saka Filips Rajevskis.
“APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”
Eksperts viņus raksturo kā ambiciozu politisko spēku, kura kampaņas pamatā ir valdības vadītājs jeb Andris Kulbergs. Tomēr partijai ir arī citas sejas – Edvards Smiltēns un Edgars Tavars.
Politologs Filips Rajevskis: “Programma ir ļoti diplomātiski vispārīga. Es atļaušos teikt, ka tas ir tā – gaisu lidotājiem, zemi zemniekiem, ūdeni zvejniekiem, un visiem būs labi. Tas viss notiek pēc grāmatas, pēc politiskās ābeces. Tev ir visi līmeņi, un tu tos visus izmanto, lai iegūtu nākamo līmeni politiskajā cīņā.”
Vienlaikus Rajevskis saskata zināmu pretrunu starp programmā rakstīto un partijas publisko komunikāciju – kamēr programma ir vispārīga, kampaņā politiskais spēks runā par pārmaiņām, kas tajā ne vienmēr skaidri atspoguļojas.
Šis politiskais spēks savā programmā ar naudiski izmērāmiem solījumiem nemētājas, vien sola samazināt ienākumu nodokli no kapitāla pieauguma līdz 17%. Eksperti uzskata, ka nākotnē tas varētu veicināt lielāku darījumu aktivitāti.
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ
“Latvija pirmajā vietā” ir izteikta Aināra Šlesera dominances partija ar agresīviem solījumiem nodokļu un pabalstu jomā.
Politologs Filips Rajevskis: “Tā problēma ir tāda, ka visi labi saprot – ja tu sāc sadarbību ar šo partiju, piemēram, koalīcijas gadījumā, tev būs jāsēž pie viena galda ar Šleseru. Tas nav viegli, tas būs spiediens. Tā ir permanenta kauja, permanenta maskulinitātes izrādīšana. Šleseram savas intereses nav tālu kabatā jāmeklē. Viņam tās ir zināmas, un viņš tās nekautrējoties tev noliks uz galda.”
Vienlaikus Rajevskis uzsver, ka, neraugoties uz agresīvo piedāvājumu nodokļu jomā, viņš partijas programmu neuzskata par pilnībā nereālu.
“Tur ir ļoti agresīva programma par nodokļiem. Tai pašā laikā es teiktu, ka tā nav nereāla. Tā prasa ļoti lielu fiskālo disciplīnu, bet es negribētu teikt, ka tā ir pilnīga utopija.”
“Latvija pirmajā vietā” izceļas ar dažādiem radikāliem piedāvājumiem. Viens no tiem – palielināt bērnu piedzimšanas pabalstu līdz 5000 eiro. No valsts budžeta tas prasītu papildus aptuveni 50 miljonus. Tas ir aptuveni Valsts drošības dienesta gada budžets.
Jaunā VIENOTĪBA
Par “Jauno Vienotību” politologs saka, ka šim politiskajam spēkam iet kā pa viļņiem. Šobrīd tās redzamākā seja ir Arvils Ašeradens.
“Viņi tur arī stāv uz politiskā kapu sliekšņa un cīnās par šo iespēju varbūt tikt pāri 5%. Socioloģija nelabvēlīga, bet, protams, viņi cīnās. Jāatceras, ka viņiem ir milzīgs resurss, viņi ir liela partija.”
Arī “Jaunās Vienotības” programma ir diezgan pragmatiska, tomēr partija sola panākt 6% no IKP veselības aprūpei. Tas gadā varētu izmaksāt papildus aptuveni 2,58 miljardus eiro.
JKP Jaunā konservatīvā partija
Politologs uzskata, ka šis partijas zīmols piedzīvojis pamatīgu kritumu un partijas redzamākajai sejai Jānim Citskovskim būs grūti sevi pierādīt.
Rajevskis: “Ar pilnīgi kreisu progresīvo dienaskārtību viņi vienkārši sāka darīt tās lietas, par kurām viņus sodīja, un es domāju, ka daudziem vēlētājiem, vēl atceroties par to, slikta dūša metas.”
“Latvijas attīstībai”
Par šo spēku Rajevskis saka, ka iepriekšējā sadarbība ar “Progresīvajiem” un kustību “Par” partiju “Latvijas attīstībai” burtiski apēda. Redzamākās sejas partijā aizvien ir Juris Pūce un Edgars Jaunups.
“Viņi mēģināja atteikties no tās šeptīgās daļas, kas piedalās reālā politikā. Tas ir Jaunups, tur ir Pūce, ir jābūt reāli. Tad, kad tu gribi reālu politiku taisīt, tā nav nekāda patīkamā lieta. Cilvēkiem nav jāredz, kā ražo desu un politiku. Šie ir tie desas ražotāji. Arī lopkautuvē, tur nav, ko mums redzēt.”
“Austošā Saule Latvijai”
Politologs par šo spēku saka, ka tas ir izveidojies, atšķeļoties kādai daļai no “Nacionālās apvienības”, un šobrīd ieņem bezkompromisu pozīcijas.
Rajevskis norāda, ka politiskais spēks cenšas sevi pozicionēt vēl konservatīvāk un stingrāk nekā “Nacionālā apvienība”, rēķinoties, ka, visticamāk, pašiem sava programma nebūs jāīsteno.
“Katrs procents, kas ir “Austošai saulei”, pat, ja tas ir pusprocents, ir pusprocenta atņēmums “Nacionālai apvienībai”,” pauž politologs.
Politiskā partija “Stabilitātei!”
Eksperts saka, ka partija “Stabilitātei!” pati sevi ir sagrāvusi, un tās redzamākā seja Aleksejs Rosļikovs izsludināts meklēšanā.
“Frakcija ir izjukusi, viņi nespēja. Līderis ir Baltkrievijā. Viņš ar savu žestu un manifestāciju Saeimā patiesībā atdeva to nišu Jūlijai Stapeņenko.”
“PROGRESĪVIE”
Eksperts norāda, ka “Progresīvie” ir izteikti kreiss, aktīvs spēks, kura programmā ir atsevišķi ļoti dārgi un ideoloģiski punkti. Redzamākās sejas – Andris Šuvajevs, Agnese Lāce un Andris Sprūds.
“Visa tā dienaskārtība viņiem, ko viņi sola, ka tas ir mantojuma nodoklis, palielināts ienākuma nodoklis, ka nebūs jums pelnīt daudz, ar visu jādalās. Nekāda budžeta taupīšana, vajag tik aizņemties un tērēt. Viņiem ir, ar ko palielīties – dronu siena, Rīgas centrā uzbūvēts pālis un stacija, kur nepienāks vilciens,” saka politologs Filips Rajevskis.
Progresīvie sola 50% atlaidi sabiedriskajam transportam jauniešiem. Pēc aptuveniem aprēķiniem valstij gadā tas izmaksātu 4,8 miljonus eiro. Tik daudz līdzekļu budžetā ir atvēlēti mācību līdzekļu iegādei skolām.
Iepazīstoties ar politisko partiju programmām un aprēķinot arī atsevišķu solījumu iespējamās izmaksas, ir skaidrs, ka solījumi par pabalstu celšanu un nodokļu mazināšanu skan skaisti, bet ekonomikā brīnumi nenotiek, un valsts budžetā līdzekļu pēkšņi vairāk nekļūs. Tāpēc, dodoties balsot, ir būtiski atcerēties, ka nākamā gada budžets būs jāpieņem jau nākamajai Saeimai.