Veselības ministrija līdz 2029. gadam plāno pāriet no piecu uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, sarežģītos pakalpojumus koncentrējot lielākajās slimnīcās. Ministrijā skaidro, ka reforma nepieciešama, jo slimnīcu tīkls ir sadrumstalots un trūkst gan mediķu, gan skaidra pienākumu sadalījuma. Katras slimnīcas reorganizāciju Veselības ministrija vērtēs individuāli, saskaņojot risinājumus ar pašvaldībām. Tikmēr reģionālās slimnīcas pauž bažas, ka izmaiņas varētu apgrūtināt pacientu uzņemšanu.
Jaunā slimnīcu tīkla reforma paredz, ka sarežģītāki, šaurāka profila izmeklējumi varētu būt mazāk pieejami reģionos. Tas rada bažas reģionālām slimnīcām, jo papildus izteiktam speciālistu trūkumam, katru gadu pieaug arī pacientu skaits, kurus var nebūt iespējams pieņemt.
ReTV foto
Cēsu klīnikas galvenais ārsts Anatolijs Ahmetovs norāda, ka jauno pacientu pieplūdums ir atkarīgs no apkārtējo slimnīcu reorganizācijas: “Mūsu slimnīcas profilu darbība būtiski netiek ietekmēta nākotnē, taču iespējams apkārtējos blakus reģionos tas varētu mainīties. Līdz ar to mēs nezinām, cik liels kaut kāds pacientu pieaugumus varētu būt.”
Ik gadu pieaug pacientu skaits arī Vidzemes slimnīcā, kur stacionē vairāk nekā desmit tūkstošus pacientu gadā. Uzņemšanas nodaļā dienā vidēji palīdzību saņem gandrīz 100 cilvēku, kamēr iepriekš tie bija ap 50 līdz 60 pacientiem.
Vidzmes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs norāda, ka lielākais nākotnes izaicinājums Vidzemes slimnīcā ir internā profila pacientu aprūpe un terapijas gultas: “Jau šobrīd šajos profilos esam pārslogoti. Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, mēs varam nodrošināt dzemdības, jaundzimušo un bērnu aprūpi, kā arī daļu traumu un ķirurģijas pakalpojumu. Taču terapētiskais profils, īpaši hroniskie pacienti, ir ļoti liels izaicinājums mūsu slimnīcai. Šobrīd gultas ir noslogotas gandrīz simtprocentīgi, jūtams arī personāla trūkums. Tāpēc jautājums ir – vai mēs vispār spēsim apkalpot vēl papildu pacientu plūsmu.”
ReTV foto
Iepriekš sabiedrībā izskanēja bažas par to, ka slimnīcu reformu rezultātā varētu samazināties neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība reģionos.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka norāda, ka neatliekamā palīdzība saglabāsies visās slimnīcās, tomēr atšķirsies speciālistu daudzums: “Tas, ko reģionos noteikti saglabāsim, būs neatliekamās palīdzības nodaļas. Taču, kā jau minēju, speciālistu skaits, kas tajās strādās, tiks izvērtēts pēc vairākiem faktoriem – arī pēc cilvēkresursu pieejamības un pēc noslodzes, cik tur ir vajadzīgs, jo tā dažādās slimnīcās būtiski atšķiras. Lielās universitātes slimnīcās viens apmeklējums pacientam izmaksā ap 100 eiro, savukārt reģionālajā slimnīcā viena pacienta ārstēšana valstij izmaksā ap 500 eiro.”
Veselības ministrija atgādina, ka katra slimnīca tiks vērtēta individuāli, ja kādā slimnīcā pakalpojumu vairāk nebūs iespējams nodrošināt, tad tas tiks pārcelts uz citu.