Kamēr aiz loga valda pamatīgs sals, iedzīvotāji, kuri izvēlējušies elektroenerģiju iegādāties par biržas cenām, ar bažām seko līdzi stundu tarifiem. Atsevišķos brīžos izmaksas pārsniegušas pat 70 centus par kilovatstundu. Kas izraisa šīs krasās svārstības un vai ir pamats ilgstošam satraukumam?
Galvenais cenu kāpuma dzinulis ir tieši zemā gaisa temperatūra, kas veicinājusi rekordlielu elektrības patēriņu visā Baltijā un Skandināvijā. Šorīt Baltijas valstu pīķa patēriņš sasniedza jaunu vēsturisko rekordu – 5580 megavatus, kas ir par aptuveni 10% vairāk nekā pirms pieciem gadiem.
AS “Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Gatis Junghāns skaidro, ka patēriņa pieaugums lielā mērā saistīts ar siltumapgādes elektrifikāciju. Viņš norāda, ka gan mājsaimniecībās arvien populārāki kļūst siltumsūkņi, gan arī centralizētajā siltumapgādē tiek ieviesti lieli elektrosildāmie katli. Šāda tendence rada strauju pieprasījuma lēcienu tieši aukstākajās ziemas dienās.
ReTV foto
Brīdī, kad patēriņš aug tik strauji, atjaunojamā enerģija nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Saules paneļi daudzviet ir apsniguši un saule ziemas mēnešos ir pārāk zemu, savukārt vēja intensitāte Somijā un Baltijā pēdējās dienās ir būtiski samazinājusies. Tas nozīmē, ka tirgū sāk dominēt dārgākas ražošanas jaudas, piemēram, dabasgāzes stacijas.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) departamenta direktors Gunārs Valdmanis uzsver, ka šādos apstākļos Latvijas enerģētiskajai drošībai kritiski svarīgas ir Rīgas termoelektrostacijas (TEC), kas šobrīd strādā gandrīz ar pilnu jaudu. Viņaprāt, šādu vadāmu jaudu pieejamība ir izšķiroši nozīmīga krīzes brīžos.
Lai gan Latvijā elektroenerģijas jaudu šobrīd pietiek un mēs spējam enerģiju pat eksportēt, kopējo cenu reģionā nosaka deficīts kaimiņvalstīs, īpaši Igaunijā. Eksperti kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušās spekulācijas, ka cenu kāpums būtu saistīts ar atslēgšanos no Krievijas elektrotīkliem. Tirdzniecība ar agresorvalsti ir pārtraukta jau kopš 2022. gada, un pašreizējā neatkarība sniedz lielāku stabilitāti, nevis otrādi.
KEM pārstāvis Gunārs Valdmanis mierina, ka aptuveni 90% mājsaimniecību Latvijā izmanto fiksētas cenas līgumus. Tas nozīmē, ka šīs īslaicīgās biržas cenu svārstības viņu ikmēneša rēķinus tiešā veidā neietekmēs. Viņš aicina tos klientus, kurus uztrauc šādi cenu lēcieni, apsvērt pāreju uz fiksētu tarifu, savukārt biržas produktus atstāt tiem lietotājiem, kuriem ir iespēja operatīvi korīģēt savu patēriņu (piemēram, izslēgt elektroiekārtas dārgākajās stundās).
Prognozes liecina – līdzko atkāpsies lielais sals, kritīsies arī elektrības cena. Tikmēr biržas tarifu lietotājiem ieteicams sekot līdzi aktuālajām cenām un plānot lielākos elektroenerģijas tēriņus stundās, kad pieprasījums un cenas ir zemākas.