Valdība otrdien lēmusi par būtiskām izmaiņām psihiskās veselības aprūpes sistēmā, līdz šī gada 30. oktobrim piecas reģionālās slimnīcas apvienojot zem viena jumta – Nacionālā psihiskās veselības centra vadībā. Veselības ministrija (VM) sola, ka centralizācija mazinās sistēmas sadrumstalotību, taču neietekmēs pakalpojumu pieejamību reģionos.
Līdz šim valsts psihiskās veselības aprūpi nodrošināja vairākas neatkarīgas kapitālsabiedrības, katra ar savu vadību, iepirkumu politiku un atšķirīgām IT sistēmām. Veselības ministrs Hosams Abu Merī uzsver, ka šāds modelis radījis nevienlīdzību starp Rīgu un reģioniem.
“Visiem cilvēkiem Latvijā jābūt pieejamai vienlīdzīgai psihiskās veselības aprūpei, neatkarīgi no dzīvesvietas. Mēs zinām, ka daļa pacientu uzskata – Rīgā pakalpojums ir kvalitatīvāks nekā ārpus tās. Reforma šīs atšķirības izskaudīs,” norāda ministrs.
Reorganizācijas rezultātā piecas iestādes – Daugavpils un Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas, Piejūras slimnīca, slimnīca “Ģintermuiža” un bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži” – kļūs par Nacionālā psihiskās veselības centra struktūrvienībām.
Galvenās izmaiņas skars administrāciju:
- Valdes locekļu skaits nozarē saruks no deviņiem uz trim,
- Tiks ieviesta vienota iepirkumu sistēma un IT risinājumi,
- Izveidota vienota mediķu atalgojuma sistēma.
VM Valsts sekretāra vietniece Aiga Balode skaidro, ka mērķis ir stiprināt pārvaldību: “Vēlamies mazināt katras slimnīcas resursu patēriņu administratīviem jautājumiem. Centralizēti iepirkumi un vienota datu apmaiņa padarīs sistēmu spēcīgāku un savietojamāku.”
Lai gan vadība tiks koncentrēta galvaspilsētā, ministrija kategoriski noraida iespēju, ka reģionos varētu slēgt nodaļas vai atlaist darbiniekus. Finansējums nozarei nesamazināsies, un pakalpojumu grozs katrā pilsētā paliks nemainīgs.
“Mēs neplānojam slēgt nevienu slimnīcu. Bažām par darbinieku migrāciju uz Rīgu nav pamata, jo darba apjoms reģionos nesamazināsies. Gluži pretēji – darbs kļūs sinhronizētāks un sniegs iespējas ieviest dažādas inovācijas,” uzsver Balode.
Reorganizācijas praktiskā īstenošana, jo īpaši IT sistēmu integrācija, prasīs ievērojamus līdzekļus – provizoriski līdz pat astoņiem miljoniem eiro. Veselības ministrija plāno šos izdevumus segt pakāpeniski vairāku gadu garumā esošā budžeta ietvaros, administrācijas ietaupījumus novirzot digitālo rīku attīstībai.