Katru gadu slimnīcā nonāk cilvēki ar smagiem saindēšanās gadījumiem ar sarkano mušmiri. Tas notiek ne tikai tāpēc, ka šī indīgā un psihotropā sēne mēdz nonākt sēņu grozā un pēc tam uz šķīvja nejauši, bet internetā netrūkst arī padomu par tās lietošanu ārstnieciskos nolūkos. Ārsti un mikologi gan to noliedz un brīdina, ka sarkanās mušmires lietošana var izraisīt nopietnus veselības traucējumus.
Sociālajos medijos netrūkst diskusiju par sarkano mušmiri un tās it kā ārstnieciskajām īpašībām. Sēņu grupās parādās arī padomi, kā pareizi lietot sarkano mušmiri, taču tie, kuri to pamēģinājuši, atzīst, ka katrai medaļai ir divas puses, un biežāk nācies saskarties ar negatīvām, nevis ārstnieciskām sekām.
Kristīnei Apaļai ir pieredze mušmiru lietošanā, bet tagad iestājas pret to: “Tādu īstu pozitīvu efektu personīgi man nebija. Tie pozitīvie efekti nāca kopā ar negatīvajiem. Negatīvie efekti man pārsniedza pozitīvos. Ja no mušmires man bija enerģija, tad blakus nāca trīceklis. Ja tas bija miegs, tad tas bija paralizējošs, ka tu nevari nemaz pakustināt savu ķermeni. Vai to vajag? Nē, man to nevajadzēja.”
Sarkanās mušmires iedarbība uz cilvēku nav paredzama, un, sekojot padomiem internetā, cilvēki riskē ar savu veselību un mēdz būt arī pārdozēšanas gadījumi.
Anonīms bijušais mušmiru lietotājs dalās ar gadījumu, kad sanāca pārspīlēt ar sarkanās mušmires daudzumu: “Manā gadījumā bija tā, ka sapratu, ka ir pa daudz. Vakarā bija tāda sajūta, ka iekšā sāk svārstiņš griezties. Nodrebēja roka – ēdot pie galda, izkrita karote no rokas. Tā es sapratu, ka biju pārdozējis. Tad es sapratu, ka jāiet ātri gulēt, jo tika stāstīts tieši par to, kas notiek, ja stipri pārdozējot. Uz sekundi izslēdzas nervu sistēma, un tu vari nokrist un sadauzīt ceļgalus, elkoņus. Tādi ir tie simptomi pārdozēšanai.”
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) toksikologs uzsver, ka sarkanās mušmires ārstnieciskās īpašības ir ļoti apšaubāmas, jo nav klīniski pierādītu pētījumu, kas to apstiprinātu. Sarkanā mušmire satur vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un rada alkohola reibumam līdzīgu stāvokli.
RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis skaidro – ja uzņemtais sarkanās mušmires daudzums ir par lielu, rodas nopietni veselības traucējumi: “Tie, kas ir lietojuši vairāk, viņiem cieš centrālā nervu sistēma. Ja sākotnēji viņi kļūst varbūt eiforiski, pieaugot devai, parādās ļoti izteikts centrālās nervu sistēmas nomākums. Centrālās nervu sistēmas nomākums izpaužas ar dažādas pakāpes apziņas traucējumiem, un smagākie gadījumi norit ar dziļu bezsamaņu.”
Ir gadījumi, kad cilvēks šādā bezsamaņas stāvoklī nosmok, jo ir sākusies vemšana.
Toksikoloģijas un sepses klīnikas ārsts Roberts Stašinskis stāsta, ka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā katru gadu nokļūst cilvēki ar smagiem sarkanās mušmires saindēšanās gadījumiem, kad ir nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija: “Noteikti zinu, un ne vienu vien gadījumu. It īpaši tas skar onkoloģiju, kad cilvēks pārliecinās, ka šī alternatīvā medicīna nav devusi rezultātu, finālā griežas pie tradicionālās medicīnas, bet tad, kad jau arī vairs tradicionālā medicīna neko nevar palīdzēt, jo tas process ir aizgājis par tālu.”
Arī mikologu biedrībā norāda, ka atšķirībā no atzītiem medikamentiem, sarkanajai mušmirei nav precīzi zināms viss tās ķīmiskais sastāvs.
“Sarkanās mušmires ir augušas dažādos apstākļos, un šīs sēnes var būt dažāda vecuma. Jaunas sēnes ķīmiskais sastāvs var stipri atšķirties no vecas sēnes ķīmiskā sastāva, līdz ar to katra ir savādāka. Lielu lomu spēlē arī tas, cik ilgi un kādā veidā sarkanās mušmires ir kaltētas vai žāvētas un kā tās ir uzglabātas. Tur ir vesela virkne faktoru, kas ietekmē sēnes kvalitāti,” skaidro Latvijas Mikologu biedrības locekle Guna Taube.
Lai gan nav tāds likums, kas aizliegtu sarkanās mušmires lietošanu Latvijā atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, toksikologs Roberts Stašinskis uzsver, ka tā ir inde, nevis brīnumlīdzeklis.