Onkoloģiskās slimības joprojām ir viens no galvenajiem sabiedrības veselības izaicinājumiem gan pasaulē, gan Latvijā. Laikus atklāts vēzis ir daudz veiksmīgāk ārstējams, un tieši tāpēc Latvijā tiek piedāvātas bezmaksas profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningi. Lai noskaidrotu, cik aktīvi iedzīvotāji izmanto šīs iespējas un kādi ir viņu veselības paradumi, Valmieras novada pašvaldība šopavasar veica iedzīvotāju aptauju.
“Valmieras novada pašvaldība jau gana ilgus gadus ir Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībniece. No tā izriet dažādi secinājumi un pienākumi. Mēs, protams, iesaistījāmies arī šoreiz, jo onkoloģija jeb vēži ir pasaulē otrs biežākais nāves cēlonis. Man kā dakterei tas likās ļoti svarīgi, tāpēc veicām arī anketēšanu,” saka Guna Poikāne, Valmieras novada Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes nodaļas speciāliste veselības veicināšanas jautājumos, ģimenes ārste.
Valsts apmaksāto vēža skrīningu Latvijā iespējams veikt četros virzienos – dzemdes kakla, krūts, zarnu un prostatas vēža atklāšanai. Dzemdes kakla un krūts vēža skrīningi notiek ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) izsūtītām vēstulēm, savukārt zarnu un prostatas vēža pārbaudes nodrošina ģimenes ārsti.
“Ļoti bieži problēma ir tā, ka cilvēki neuzrāda savu patieso dzīvesvietu. Viņiem deklarētā adrese ir viena, bet dzīvo viņi citur. Ja cilvēks atnāk bez vēstules uz mamogrāfiju, Vidzemes slimnīcas reģistratūrā meitenes prot atrast attiecīgo uzaicinājumu, un izmeklējumu var veikt tik un tā,” skaidro Guna Poikāne.
Tomēr ne visi izmanto šo iespēju.
“Es zinu problēmu, kas saistīta ar mamogrāfiju – uz šiem izmeklējumiem ir garas rindas. Pie mums nav pieejami mobilie mamogrāfijas busi, ja vien kādu padsmit kilometru rādiusā nav stacionārs mammogrāfs. Par laimi, Valmierā tāds ir. Bet, kā jau daudzviet, mums trūkst speciālistu, kas šos izmeklējumus apraksta un apstrādā. Lai gan tie ārstniecības iestādēm tiek apmaksāti ārpus kvotām, un tas, manuprāt, ir lieliski,” norāda Guna Poikāne.
Viņa atzīst, ka sievietes nereti izvairās no izmeklējuma baiļu dēļ.
Vienlaikus Guna Poikāne uzsver – ja izmeklējumu rezultāti uzrāda izmaiņas, palīdzība var sekot ļoti operatīvi: “Ir tāda izcila sajūta, ja tiek izmantots tā saucamais zaļais koridors. Sieviete veic mamogrāfiju, un tajā atrod izmaiņas. Tad es kā ārste viņu varu nosūtīt pie krūts slimību speciālista uz konsultāciju, un dažu dienu laikā viņa to arī saņem. Tad mēs varam izvērtēt – vai tas ir ļaundabīgs, labdabīgs, un kā rīkoties tālāk. Tas, manuprāt, ir ļoti derīgi.”
Aptauja izgaismo arī ģimenes ārstu nozīmi – ne tikai kā medicīnas profesionāļiem, bet arī kā informācijas sniedzējiem.
“Diezgan liels procents bija tāds, ko es kā ģimenes ārste gribētu apšaubīt. Anketa ir anonīma, un man nav tiesību to apšaubīt, bet redzams, ka ir gana daudz cilvēku, kuri ir bijuši pie ģimenes ārsta, bet viņš vai viņa personāls neko nav teicis par šo skrīningu. Tur man gribējās lielāku ciparu,” uzsver Guna Poikāne.
Valsts apmaksātie skrīningi ir pieejami ikvienam, kam tie pienākas pēc vecuma vai riska grupas, un tie patiešām glābj dzīvības – ja vien tos izmanto. Valmieras novadā veiktais pētījums un iesaistīšanās informatīvās aktivitātēs ir vēl viens solis sabiedrības veselības uzlabošanā – lai katrs iedzīvotājs būtu informēts, aizdomātos un rīkotos.