Vislabāk esot mācīties no svešām kļūdām. Tas nav tik sāpīgi, jo kļūdu pieļāvis kāds cits, taču tas ir gana efektīgi, jo ir iespēja visu pārdomāt, izanalizēt un pieņemt lēmumus. Protams, žēl tos, no kuru kļūdām mums paveras iespēja iegūt zināšanas, taču pašam savs vēders vienmēr ir tas tuvākais!
Var jau būt, ka kādā nozarē tas arī strādā, taču viss, kas saistīts ar auto iegādi, parasti ir “ārpus likuma”, un citu vientiešu piemēri aizmirstās vai apzināti tiek ignorēti. Līdzīgi kā ar daudzām citām lietām nostrādā tradicionālais “ko tad viņi no tā visa saprot”! Līdz ar to simtiem vai pat tūkstošiem svešu piemēru iegūtā pieredze tiek uzskatīta par nederīgu, jo ar mums nu gan nekas tāds notikt nevar!
Arī mēs jau esam paguvuši stāstīt par nozares speciālistu ieteikumiem. Par to, kā būtu prātīgi izvēlēties auto, kā to pārbaudīt un kā sagatavot ilgai un laimīgai kalpošanai. Kaut nu vismaz kāds tajā būtu ieklausījies un ietaupījis sev kaudzi naudas, nervu un nepatīkamu brīžu. Lai gan cerība maza, jo ik pa pāris dienām interneta dzīles pāršalc kāda lietota auto pircēja gaudu dziesma par nelietīgajiem pārdevējiem un sūro pircēja likteni.
Pamācības nepalīdz, uzskatāmi piemēri nestrādā, kaimiņa pieredze nav par pilnu ņemama, tādēļ atliek vien aplūkot dažu labu dzīves situāciju un kaut uz brīdi iedomāties, ka arī mēs būtu varējuši iegādāties šos sapņu automobiļus!
Laikam tikai slinkais nebūs dzirdējis, ka pastāv vairāki veidi kā uzzināt izvēlētā un iekārotā braucamrīka iepriekšējās dzīves izklāstu. Parasti šāda informācija izmaksā līdz dažiem desmitiem eiro, kas pret automobiļa cenu un iespējamiem papildus izdevumiem ir gatavās maijpuķītes.
Arī pats process aizņem tikai dažas minūtes un nekādas priekšzināšanas tam īpaši nav vajadzīgas. Mēs izmantojām labi zināmo auto vēstures atskaišu platformu CarVertical. Tieši tur ar ReTV raidījuma “Autodroms” kodu var tikt pie 20 procentu atlaides. Kādēļ lai to neizmantotu kopējā labuma un ieguvumu vārdā?
Pirmais eksemplārs, kurš piesaistīja uzmanību, ir gluži nevainīgs 2019. gada Toyota Prius. Agrāk par šo modeli klīda anekdotes, taču tagad hibrīdās spēka sistēmas ir pašas populārākās un arī veiktspējas ziņā bieži vien pārākas par citiem dzinēju veidiem. Kas gan varētu notikt ar šādu ekoloģiski dzidru spēkratu pašos labākajos gados? Vispirms jau satiksmes negadījums, kura rezultātā pamatīgi cieta automobiļa aizmugure un kreisais sāns. Apdrošinātāji saķēra galvu, taču nolēma Japānas autobūves lepnumu atjaunot. Varbūt to darīt nevajadzēja, jo kopējās izmaksas sasniedza 17 tūkstošus eiro. Labā ziņa ir tā, ka remonts apdrošinātāju uzraudzībā tika veikts kādā Spānijas dīleru tīkla servisā. Tātad – paveikto darbu kvalitātei vajadzētu būt kvalitatīvai.
Tomēr ar to šā automobiļa stāsts nebeidzās, jo pēc gada nu jau Horvātijā šis pats auto ietriecās pretim braucošā labības kombainā un tagad cieta auto purngals. Pēc apdrošinātāju aprēķiniem vismaz 15 tūkstoši eiro par vienu reizi jau remontēta auto atkārtotu atjaunošanu izklausījās nepieņemami. Automobilis tika norakstīts gan kā ekonomiski neizdevīgs, gan kā satiksmei nederīgs, jo bez motora, elektriskās sadaļas bleķu kaudzes un citām ķibelēm, neatgriezeniski tika bojātas nesošās konstrukcijas.
Pēc diviem gadiem šis auto uzmanību pievērsa jau Polijā, kur tas cītīgi darbojās taksometru biznesā. Turklāt izbrīnīja tas, ka odometra rādījums atšķiras par 400 tūkstošiem nobrauktu kilometru. Savā taksometra karjeras laikā tas paguva nobraukt pāri par 600 tūkstošiem kilometru, taču sludinājumā tie ir vien nieka 172 tūkstoši.
Un jā! Nu šis pelēkais skaistulis atrodas Lietuvā, kur nonāca no Vācijas un ir pieejams laba, lietota automobiļa meklētājiem par prāvu naudu. Ja jau par nobraukumu, tad lielisks pirkums kādam varētu būt Vācijā pirkts un tagad Baltijas tirgū pieejamais 2008. gada Volkswagen Passat. Skaists, melns limuzīns ar melnas ādas salona apdari un ekonomisku dīzeļdzinēju! Sapnis, ne auto visiem tiem, kam Vācijas autobūves produkcija ir vienīgais izskatāmais veids ceļā uz mobilitāti.
Vācijā neviens un nekad nenopirks lielu, dārgu un ātru automobili, ja plānos nav dienā nobraukt kā minimums pāris simtus kilometru. Arī šoreiz pēc desmit gadu ekspluatācijas, VW Passat bija norullējis jau 650 tūkstošus kilometru. Pa ceļam uz Čehiju odometra rādījums pārlēca uz daudz pieticīgāku 210 tūkstošu kilometru nobraukumu.
Ko melnais braucamrīks trīs gadus darījis Prāgas apkārtnē, varam vien tikai minēt, taču 2024. gada sākumā ierodoties Lietuvā, 590 tūkstošu kilometru nobraukuma vietā fiksēti vien 194 tūkstoši. Tieši ar šādu odometra rādījumu auto pieejams un tiek izlielīts kā ļoti labā stāvoklī esošs.
Pat telefonā iebūvētais kalkulators bez mākslīgā intelekta iesaistīšanas spēj pačukstēt priekšā, ka īstais nobraukums nu jau ir pāri par miljonu. Pavisam nedaudz, bet ir. Droši vien starpība starp kārotajiem 200 tūkstošiem un reālo miljonu ir diezgan ievērojama, lai gatavotos dzinēja maiņai un citām pavadošām ķirurģiskām operācijām. Un, ja tā labi padomā, nekur taču nav zvanīts, ka dzinējs jau kādu reizi ir nomainīts?
Šādu piemēru ir tūkstošiem. Šādu un visai amizantu, jo kāds cienījams un Latvijā labi pazīstams kungs nesen iegādājās divus gadus vecu, no Francijas ievestu, pieticīgu Mercedes GLE, kura odometra rādījums bija piekoriģēts pretējā virzienā – no 63 uz 78 tūkstošiem nobrauktu kilometru. Zinātāji izsaka versiju, ka tā rīkojās ar dienesta automobiļiem, ja sagribas ātrāk to nomainīt pret citu.
Gadās arī tā – patīkams pārsteigums! Taču pārsvarā situācija nav labvēlīga pircējam. Tādēļ pirkt kaķi maisā noteikti nav prātīgākais, ko varam ar savu maciņu izdarīt.