Ar zirņiem apsētās platības palielinājušās 8 reizes

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību ilgtspējīgai pārtikas ražošanai, biedrība “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” noorganizējusi vasaras akciju “Zirņu Bingo”, kurā iedzīvotāji aicināti bez maksas lasīt zirņus piecās saimniecībās. Uzmanību ilgtspējībai lauksaimnieki pastiprināti pievērš kopš 2015. gada, kad spēkā stājās zaļināšanas prasības. Sākotnēji augu sekas uzlabošanai zemnieki sējuši pupas, tomēr tendences liecinot, ka aizvien biežāk to vietā tiek sēti zirņi.

Zirņi ir sens kultūraugs, kas tagad piedzīvo savu renesansi.

Biedrības “Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi” valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs: “Zirnis ir kā simbols tam, ka lauksaimnieki Latvijā diezgan straujiem soļiem iet pretim gan klimata neitralitātes mērķiem, gan vides draudzīgumam, jo visiem tauriņziežiem tā īpašā lieta ir, ka tie paši spēj piesaistīt no atmosfēras sev vajadzīgo slāpekli. Tie ir ļoti labi arī augu sekai, līdz ar to zirnis ir tāds kā simbols. Pirmoreiz tā masīvāk zirņi ienāca, manuprāt, 2015. gadā zaļināšanas prasību dēļ, bet šobrīd lielākajā daļā saimniecību zirņus audzē ne tikai prasību, bet arī ienākumu dēļ.”

Zemnieku saimniecībā “Vilciņi -1” šogad zirņi aug 56 hektārus lielā laukā, bet nākamgad plānots to platības būtiski palielināt, stāsta Z/S “Vilciņi-1” saimniece, biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

“Zirņus mēs mācāmies audzēt tāpēc, ka nākamgad kooperatīvs “Latraps” sāks Jelgavā darbināt savu jauno zirņu izolāta rūpnīcu, kam vajadzēs daudz zirņu. Principā tas ir uz ziemas kviešu rēķina. Ziemas kviešus šobrīd audzējam kā pamatkultūru, tad ziemas rapsi, un tad ir pupas vai zirņi kā trešais kultūraugs. Mērķis ir palielināt par 5-10% tauriņziežus, kas dod labu pienesumu augsnei. Tas piesaista slāpekli, ir mazāk jālieto tekošajā gadā minerālmēsli, arī nākamajā gadā kvieši daudz labāk aug un ir mazāk slimību,” stāsta Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Zirņiem gan esot arī savi mīnusi, jo tie krīt veldrē, un ar kombainu sakritušos zirņus pacelt esot grūti.

Neraugoties uz šā gada vēlo un  auksto pavasari, zirņi šogad auguši labi, bet tādi laikapstākļi kā šodien Zemgalē gan tiem netīkot, skaidro Maira Dzelzkalēja-Burmistre: “Zirņiem nepatīk pārlieku liels mitrums. Arī te, kur tie dzeltenie pleķi redzami, tās ir zemākas vietiņas, kur ūdens krājas. Līdz ar to, kur iesēja zirņus vēlu un uznāca lielas lietavas, sablietēja zemi. Tur ūdens stāv virsū, ir slikta drenāža, tajās vietās zirņu lauki nav padevušies.”

Tajā piedalās piecas saimniecības dažādos Latvijas reģionos, kuru noteikos laukos ikviens var bez maksas salasīt sev zirņus.

Valters Zelčs: “Mērķis bija parādīt sabiedrībai to, ka lauksaimnieki nav kaut kādi noslēgti, no dzīves atrauti, mantkārīgi biznesmeņi. Tāds mīts bieži eksistē. Šogad gan to ir salīdzinoši maz – piecas vietas. Skatīsimies, ja akcijai būs pieprasījums, bet izskatās jau, ka ir, tad nākamgad iesim plašumā.”

Zemgalē, saimniecības “Vilciņi-1” laukā zirņi būšot vēl pieejami vien dažas dienas, jo tie vienkārši  jau ir pārāk nogatavojušies, bet Vidzemē un Latgalē zirņi varētu būt lasāmi sākot no 17. jūlija.