Brētliņu deficīts: zvejnieki un pārstrādātāji meklē risinājumus

Zivju pārstrādātāji ceļ trauksmi par brētliņu trūkumu, kas apgrūtina pilnvērtīgu ražošanu. To, galvenokārt, ietekmē šogad būtiski samazinātā zvejas kvota, tādēļ strauji pieaug šīs izejvielas cena. Nozares pārstāvji uzskata, ka šādos apstākļos brētliņas jāizmanto maksimāli efektīvi, nozvejoto pārstrādājot pārtikā, nevis zivju miltos. 

Brētliņas ir viena no galvenajām izejvielām, kuru, dažādos veidos apstrādātu, pilda konservu kārbās uzņēmumā “Brīvais vilnis” Salacgrīvā un eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm. Ražošanai nepieciešamās zivis sasaldētas vai atdzesētas piegādā no Liepājas un Ventspils, taču konkurence par tām strauji pieaug.

Kā skaidro AS “Brīvais vilnis” tehnoloģiskā procesa kontrolieris Henrijs Babris, par brētliņām ir ļoti sīva cīņa, jo, diemžēl, ir zivju miltu ražotāji, kuri vienkārši pārstrādā pārtikai derīgas zivis zivju miltos, kas tālāk tiek izmantoti lopbarībai. “Lielais kuģis nozvejo daudz tonnu un vienkārši samaļ miltos mazas un visas zivtiņas. Attiecīgi tam zvejniekam, kurš zvejo pārtikai, jūrā daudz kas pāri nepaliek,” viņš saka.

Lai aizsargātu brētliņu populāciju, šogad Baltijas jūrā šo zivju nozvejas apjomus samazināja par 30,6%. Tādēļ būtiski aug šīs izejvielas cena, tomēr brētliņu nozveja šogad nav apstājusies. 

“Pagājušo gad tirgoja par 80 – 90 centi kilogramā, tad šogad tas jau ir eiro un virs eiro. Primāri ir nodrošināt Latvijas pārstrādātājus, konservu ražotājus. Es nezinu vai kāds tagad varētu sūdzēties, ka viņu nenodrošina ar zivi. Varētu būt runa par svaigām zivīm, jo viņi grib uzreiz kā pienāk krastā, svaigu zivi, tādu lūdz nodrošināt 3-4 dienas uz priekšu,” skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis. 

Zivju populācijas atjaunošanas pasākumus Baltijas jūrā atbalsta gan Latvijas Zivsaimnieku asociācija, gan uzņēmums “Brīvais vilnis”. 

Pārstāvji uzsver, ka pašreizējos apstākļos brētliņām noteikto zvejas kvotu ir svarīgi izmantot pēc iespējas efektīvāk, iegūstot no šī resursa maksimālu ekonomisko labumu.

“Ja mums būtu fiksēta kvota, kas ir nepieciešama mūsu apjomam un mēs varētu pasūtīti zvejniekam to nozvejot, mums varbūt būtu bijis vieglāk. Tādā ziņā kvotai nebūtu jāpieder konkrēti zvejniekam un viņš viņu nevarētu pārdot. Kvotai ir jābūt kopējam īpašumam un jābūt kādam, kurš vada tās izlietojumu,” saka Henrijs Babris

Zemkopības ministrijā uzsver, ka Latvijas zvejnieku noķertās zivis jau tagad galvenokārt pārstrādā pārtikā šeit pat uz vietas, kā arī lielu daļu saldētā veidā eksportē uz Ukrainu. Zivju miltu ražošana pie mums nav izplatīta.

“Maksimāli tiek izmantota pārtikas rūpniecībā, līdz ar to, es nezinu vai no valsts puses būtu kaut kādā veidā speciāli jāiejaucas šajā procesā. Turklāt samazināt nozveju par 30%, tas nenozīmē, ka kopumā Baltijas jūrā brētliņa nav pieejama. Ir pieejama un var nopirkt citās valstīs!” stāsta Normunds Riekstiņš Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors. 

Nozare cer, ka turpmākajos gados brētliņu krājumi Baltijas jūrā vairs nesaruks tik strauji un  to zvejai nenoteiks pilnīgu liegumu, kā tas jau ir noticis mencu. Kāpēc zivju resursi Baltijas jūrā tik strauji izsīkst aizvien nespēj izskaidrot arī zinātnieki, kā galvenie argumenti tiek minēti klimata pārmaiņas un ūdens sāļuma pakāpeniska samazināšanās.