Dienvidkurzemes novadā ar 14 kilometru garu braucienu pa Tebras upi atklāta ūdens tūrisma sezona. Pasākums “Tebras pumpurs” šogad pulcēja vairāk nekā divsimt dalībnieku, lai ne tikai atzīmētu sezonas sākumu, bet arī iezīmētu galvenos izaicinājumus, ar kuriem saskaras laivu tūrisma organizatori un pakalpojumu sniedzēji.
Pasākuma “Tebras pumpurs” maršrutu izvēle ik pavasari tiek mainīta, katru reizi pievēršot uzmanību citai ūdenstilpei. Pēc gada pārtraukuma organizatori atgriezušies pie formāta, kas prasa ne tikai airēšanas, bet arī navigācijas prasmes.
Dienvidkurzemes novada tūrisma centra direktore Ieva Skābarde: “Mums ir pavasara laivošanas svētki “Tebras pumpurs”, un ir ierasts, ka Dienvidkurzemes novadā laivošanas svētki notiek vairākus gadus. Katru gadu “pumpuru” mēs taisām citā vietā. Iepriekšējais ir bijis Rīvā, tad arī Bārtā. Bet tie ir tādi pavasara atklāšanas svētki, lai jaudīgi iesāktu vasaras sezonu.”
“Tebras pumpurs” šogad tika plānots kā starpdisciplinārs pasākums – kamēr distanci upē mēroja četrdesmit septiņas laivas, tika veikti arī sauszemes tūrisma maršruti.

Ieva Skābarde: “Paralēli vēl notiek “Izpētot Dienvidkurzemi” posms pārgājienam, kas notiek “Tebras zebrās”, kur arī 13 kilometri, 140 dalībnieki arī dodas Sakas pagasta mežos.”
Lai gan maršruts prasa izturību, dalībnieki šādos braucienos bieži meklē nevis sportisku rezultātu, bet gan iespēju oriģinālā veidā izpausties un kopīgi atpūsties.
Pasākuma dalībniece Indra stāsta par to, kāpēc ar draudzenēm piedalās šādās aktivitātēs: “Tāpēc, ka mēs esam avantūristes, mums ļoti patīk viss, kur notiek kaut kas, pareizāk sakot, aktīvās lietas – iet, skriet, braukt, lekt, peldēt… visu!”
Tomēr aiz redzamās izklaides daļas slēpjas nozares saimnieciskie izaicinājumi. Laivu tūrisma serviss ir tieši pakļauts ārējiem apstākļiem, kas servisa sniedzējiem liek rēķināties ar faktoriem, kurus nav iespējams prognozēt ilgtermiņā.
Praktiskā gatavošanās sezonai ietver upju gultņu monitoringu, jo laikapstākļi un bebru darbība bieži rada fiziskus šķēršļus. Laivu nomas pakalpojumu sniedzējiem tas nozīmē darbu vēl pirms oficiālā starta, lai garantētu maršruta caurbraucamību.
Laivu nomas “Redzēt debesis” īpašnieks Rolfs Jansons par gatavošanos šim braucienam: “Vakar vakarā vēl upi izzāģējām – koku sastrēgumus, kas pēc šī pavasara paliem bija palikuši, lai laivotājiem šodien viegli. Šodien ir ļoti slikti, un šodien ir kā par nelaimi sestdiena, un elektrības cena ir nulle, un HES ir aizvēris aizvarus, jo kādēļ gan viņam griezt turbīnas, ja elektrības cena ir nulle. Tā kā arī tas vēl ietekmē.”

Loģistikas plānošana masveida pasākumos pieprasa simtiem inventāra vienību operatīvu apkopi un transportēšanu, kur izšķiroša nozīme ir materiālu izturībai. Tas ir būtiski situācijās, kad ekipējuma ilgtspēju ietekmē gan mainīgie laikapstākļi, gan arī cilvēku radīti šķēršļi, kas upēs mēdz radīt kritiski zemu ūdens līmeni.
Rolfs Jansons: “Es lietoju tikai polietilēna laivas. Tāda tehniskā specifika — to nevar salauzt, un šodien arī cilvēki brauks pa upi, kur būs daudz akmeņu, daudz armatūras stieņu, viss kaut kas, un tām laivām nekas ļauns nenotiek.”
Uzņēmuma “Krastiņu laivu noma” īpašnieks Edgars Baumanis: “Gatavošanās [laivošanai] parasti ir pēdējā vakarā – tad ātri jānomazgā laivas, airi jāsakrāmē, jāsaskaita, kas viss vajadzīgs – vestes, mantu maisi, sametam uz piekabēm, sametam mašīnās un braucam šurp.”
Neraugoties uz mainīgo situāciju upēs, pēdējos gados mainījušies arī pašu laivotāju paradumi. Tūrisma plūsma vairs neaprobežojas tikai ar tradicionālajiem vasaras mēnešiem, liekot pakalpojumu sniedzējiem būt gataviem darbam jebkuros laikapstākļos.
Rolfs Jansons: “Pēdējo desmit gadu tendence ir tāda, ka laivo tad, kad nav ledus. Mums diezgan bieži ir grupas, kas laivo oktobrī, novembrī, ir bieži grupas, kas tiklīdz uzspīd saulīte, un lai arī vēl ledus stāv, viņi tāpat cīnās pa upi gar tiem lāsmeņiem, un tādu ir diezgan daudz.”
Sezonas atklāšanas pasākums Tebrā šogad kopumā pulcēja aptuveni divsimt piecdesmit dalībnieku. Līdz ar pēdējo laivu piestāšanu krastā oficiālais starta signāls tūrisma periodam Dienvidkurzemē ir dots, un aktīvā atpūta reģiona upēs turpināsies visas vasaras garumā.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
