Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Pašvaldību policijām būs jāuzrauga arī mājdzīvnieku labturība

20. aprīlis 2026
Sandra Leitāne, Andris Pāns, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Prezentācijas slaids par mājdzīvnieku labturības uzraudzību PVD
Foto: Vidzemes televīzija

No šā gada 1. jūlija pašvaldību policistiem būs pilnībā jāpārņem dzīvnieku labturības noteikumu ievērošana un kontrole, bet, ja būs pamanāmas cietsirdības pazīmes, talkā varēs aicināt arī Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). Lai nostiprinātu un papildinātu pašvaldības policistu zināšanas par to, kā atšķirt cietsirdības gadījumus no labturības noteikumu pārkāpumiem, šomēnes PVD organizē piecus seminārus.

 

Pašvaldības policijas pienākumos arī šobrīd ir dzīvnieku labturības uzraudzīšana. Biežāk gan pašvaldības policijai iedzīvotāji ziņo par klaiņojošiem suņiem, bet, piemēram, ja daudzdzīvokļu mājā jau fiziski sajūtami labturības normu pārkāpumi, sūdzības tika sūtītas PVD.

 

Talsu novada pašvaldības policijas vadītājs Māris Grīnvalds stāsta, ka visbiežāk līdz šim nākas cīnīties ar suņu klaiņošanu: “Vairāk cilvēki tiešām grēko ar vakcināciju, ļoti grēko ar klaiņojošiem dzīvniekiem, kad suns tiek palaists bez pavadas un kaut kur aizskrien, un vakarā pārnāk, kas ir galīgi nepareizi. Tie ir tie lielākie pārkāpumi, kas cilvēkiem nepatīk.”

 

No 1. jūlija pašvaldības policijai būs jāizskata visas sūdzības par istabas dzīvniekiem pie privātpersonām, jo PVD vairs nav paredzēts deleģējums uzraudzīt mājas istabas dzīvnieku labturību ārpus veterinārās uzraudzības objektiem. Pašvaldības policijas pienākumos gan būs tikai administratīvās pārkāpumu lietas par labturības pārkāpumiem, kādas PVD pagājušajā gadā uzsācis 108, kas ir par trīsdesmit vairāk nekā 2024. gadā.

 

PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga: “Ja tiek konstatētas situācijas, kad, iespējams, tā vairs nav labturība, bet jau cietsirdība, ko mēs šobrīd arī skaidrojam un par ko ir arī paredzēti Ministru kabineta noteikumi, kas tiks pieņemti līdz 1. jūlijam, tad pašvaldības policija informēs PVD. Tad mēs arī veiksim fizisko pārbaudi un lemsim tālāk.”

 

Lai atšķirtu, kur beidzas labturība un sākas cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, kas ir viens no grūtākajiem jautājumiem, PVD organizētajā seminārā Talsos piedalījās ap 50 pašvaldību policisti no Kurzemes un Zemgales pašvaldībām.

“Ja redzami lūzumi, dzīvnieks ir ļoti novājināts, nogājusi spalva un redzamas slimības – tie ir cietsirdīgie apstākļi, kas norāda, ka dzīvnieka īpašnieks nav pildījis savus pienākumus.”

Ventspils novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis

Reklāma

Ventspils novada pašvaldības policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis domā, ka problēmu nebūs: “Kā mums tikko minēja prezentācijā, ja redzami lūzumi, dzīvnieks ir ļoti novājināts, teiksim, ir nogājusi spalva un redzamas slimības – tie ir tie cietsirdīgie apstākļi, kas norāda uz to, ka dzīvnieka īpašnieks nav pildījis savus pienākumus.”

 

Uzrunātās pašvaldības stāsta, ka seminārs sniedzot papildu drošību un, domājams, topošajos Ministru kabineta noteikumos viss būšot saprotami atrunāts, bet darba noteikti būšot vairāk.

 

Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns: “Pašvaldības policijai jau regulāri nāk klāt kompetences, tas nav nekas jauns. Tā ir satiksmes uzraudzība un tagad arī PVD. Mēs kopā ejam, mācāmies, inspektoriem ir jāizglītojas, ja jau reiz tādi būs noteikumi un likumi, tad arī tos pildīsim un strādāsim.”

 

Savukārt Talsu novada pašvaldības policijas vadītājs Māris Grīnvalds bilst, ka izvēles jau īsti nav un nāksies vien sadzīvot ar jaunajiem likumiem: “Katrs seminārs jau palīdz, ja tu pats vēlies uztvert un pilnveidoties, bet katrā ziņā šīs jaunās kompetences, kas nāk klāt, ir lielāka noslodze visiem pašvaldības policistiem un laika patēriņš. Cilvēkresursu jau mums tāpat vairāk nepaliek, un tas viss uz mūsu pleciem arī jāiznes.”

 

Jau šonedēļ par labturības pamatprincipiem un novērtēšanas kritērijiem PVD stāstīs seminārā Jēkabpilī, bet aprīļa nogalē arī Valmierā.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas