Kāpēc dabas parkos nesakopj nokaltušos kokus?

Dabas parks “Ogres Zilie kalni” izceļas ar savu neskarto dabu un daudzajiem kokiem, kas tajā aug. Cilvēku iejaukšanās šajā vidē ir reta. Tomēr dažos gadījumos ir nācies pieņemt lēmumu par atsevišķu koku nozāģēšanu – parasti tad, ja tie ir ļoti veci vai skarti ar mizgraužu bojājumiem. Pēc nozāģēšanas tiem ir japaliek dabas parkā kā daļai no dabiskās ekosistēmas. Taču nereti par šādu rīcību parka apmeklētāji izsaka iebildumus.  

Ieva Kraukle, aģentūras “Tūrisma sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” direktores vietniece: “Mums ir tas pirmais uzbrukums – kāpēc jūs nekopjat to teritoriju? Un, tad mums nākas paskaidrot, ka jebkurā dabas teritorijā, kā piemēram, šeit Zilajos kalnos, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, dabas parkā ir katrā vienā hektārā no teritorijas jābūt vismaz 20 kubikmetriem nokritušās vai sausās koksnes.”

Vidzemes televīzija

Aģentūras pārstāve stāsta – daļai apmeklētāju joprojām trūkst izpratnes par to, ko patiesībā nozīmē dabas saglabāšana.

Ieva Kraukle, aģentūras “Tūrisma sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” direktores vietniece: “Man vienreiz bija tiešām tāds reāls gadījums, cilvēks man uzraksta e-pastu ļoti dusmīgu, ka jums tur ir izgāztuve mežā. Es domāju ārprāc, kur mums Zilajos kalnos ir izgāztuve. Es viņam zvanu, mēs noskaidrojam. Un beigās es saprotu, tur ir zari zemē. Cilvēkam tā ir izgāztuve. Protams, manā prātā izgāztuve ir kaut kādi atkritumi. 

Nu, tie nav atkritumi. Tas ir kaut kāds bioloģiskais materiāls, kurš sadalās un palīdz veidoties augsnei, palīdz kaut kādiem mikroorganismiem, organismiem, kāpuriņiem un vēl kaut kam dzīvot. Un arī tas moments, ka dažkārt dabai labāk, ka mēs neko nedaram, nekā kaut kādas ļoti aktīvas darbības daram.”

Kā stāsta sugu un biotopu eksperte, cilvēku ekonomiskās intereses dabas parkos, kas ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, nav galvenās. Svarīgākā ir dabas daudzveidība un aizsardzība. Un vecie koki, kas nokrīt zemē vai ir vienkārši nokaltuši, ir daudz dzīvāki nekā zaļojošie koki.

Linda Uzule, LatViaNature projekta sugu un biotopu eksperte: “Šī saucamā atmirusī koksne īstenībā nav mirusi. Tur viss čum un mudž no dzīvības. Un tā kritala un tas nokaltušais koks ir dzīvāks par dzīvu. Un to apdzīvo vel lielāks skaits dazādo dzīvo radību. Tādēļ vienmēr vērts paturēt prātā, ka tas nokaltušais koks, ka svarbūt acij nav tik ļoti vairs tīkams vai tas nogāzušais lielais koks, tās ir mājas ļoti daudzām citām dzīvajām radībām.”

Vidzemes televīzija

Nupat Dabas aizsardzības pārvaldes projektā LatViaNature veiktajā pētījuma dati liecina, ka gandrīz visiem aptaujātajiem rūp daba. Taču gandrīz katrs piektais cilvēks nezina, kā varētu piedalīties dabas vērtību saglabāšanā. Dabas aizsardzības parvaldē uzsver, ka ir ļoti daudz vienkāršu veidu, kā to darīt. Piemēram, ziņojot par dabas vērtībām.

Gita Strode, DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore: “Ir dabas dati, kur var noziņot par pamanītām sugām. Ir invazīvs ziņošanas platforma, kur var noziņot, ka ir redzēts Spānijas kailgliemezis, Kanādas zeltsietiņa vēl kāda invazīva suga. Tātad, caur datu ieguvi arī var palīdzēt iesaistīies. Tā kā tie rīki un veidi ir dažādi.”

Linda Uzule, LatViaNature projekta sugu un biotopu eksperte: “Un ja viņi grib būt tādi ļoti dabai draudzīgi, tad īstenībā perfekti būtu tas, ka viņi sastādītu dažāda veida nektāraugus, īpaši tādus, kas zied dažādos laikos. Kādus agros ziedētājus, tad tos, kas zied vasarā. Un ir jau mums arī vēlie ziedētāji, piemēram, virsis, kas arī ir ļoti skaists balkona vai palodzes izdekorētājs. Tas veicinātu to, ka šiem atpukstēnātājiem šis nektārs ir pieejams ļoti ilgstošā laika periodā.” 

Tāpat efektīvs veids, kā palīdzēt dabai, ir nepļaut zālienu pārāk bieži. Un, kad tas tiek pļauts, atstāt dažas teritorijas kā dabiskas pļavas.