Sosnovska latvāni Latvijā ieveda pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados kā lopbarības augu, tomēr mūsdienās tas kļuvis par invazīvo augu, kas pārņēmis vairāk nekā 11000 hektāru zemes.
Stāsta sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperte, SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pārstāve Anete Pošiva-Bunkovska: “Atkarībā no reģiona, ir novadi, kuros ir mazāk, bet ir tādas vēsturiskās vietas, kurās tie padomju laikā tika apzināti ieviesti kā lopbarības un varbūt nektāraugs. Tādi kā Barkavas puse, Madona, Priekuļi un arī šeit, Zebrenes apkārtnē, ir daudz, jo ilgu laiku sugai bijusi iespēja izplesties. Vēsturiski tā mums ir pirmā un ilgu laiku arī vienīgā invazīvā suga normatīvajos aktos, tāpēc, ka ir negatīvā ietekme uz cilvēku – fotoķīmiskie apdegumi, bet tas, ko mēs varam redzēt, ka tur, kur suga ir izveidojusi blīvas audzes, tur nav nekā cita. Tur ir tikai latvānis, un tas ietekmē ainavu, tas ietekmē visu eko sistēmu, tāpēc ir jāsāk cīnīties un jāatgūst atpakaļ tās okupētās teritorijas.”
Par invazīvo augu iznīdēšanu atbildīgs ir zemes īpašnieks, bet latvāņi nešķiro, vai iesējušies privātā vai pašvaldības zemē, turklāt to iznīdēt nebūt nav ne viegli, ne ātri.
Jauns Sosnovska latvāņa augs. ReTV foto
Eksperte stāsta, ka aizmirst nedrīkst arī par piesardzības pasākumiem: “Katrai sugai savas īpatnības un savi pasākumi. Latvānim ir tas, ka jāievēro piesardzības pasākumi, jo var iegūt apdegumus. Nedrīkst strādāt saulainā laikā, jo tad visa tā sula, kas šķīst pa gaisu, rada apdegumus. Otrs ir tas, ka ir šī sēklu banka, un tas ir tas, ar ko tādās degradētās teritorijās būs jācīnās gadiem, un ne tikai tajās, jo no viņām arī izplatīsies apkārt ar augsnes pārnešanu vai pa ūdenstecēm. Katrs zieds izbirdina simtiem sēklu un tās augsnē var ļoti ilgi saglabāties.”
Dobeles novada Zebrenes pagasts iesaistījies Zemgales plānošanas reģiona pārrobežu projektā “Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvām svešzemju sugām (INVAGO)”, lai problēmas risinājumus meklētu kopā ar kaimiņiem lietuviešiem.
Savā pieredzē dalās Zebrenes pagasta pārvaldniece Irēna Dabra: “Vienlaidus audzes nav daudz, bet ļoti daudz mums latvāņu ir starp grāvjiem, kur kādreiz bijušas fermas, kur viņiem iespējams augt, kur grūti tikt klāt ar dažādām pļaušanas ierīcēm. Pagasta pārvalde jau kādus četrus gadus ņēma ārpakalpojumu, lai indētu latvāņus. Šogad projektā mēs pirmo gadu paši mēģinājām indēt. Ceru, ka mums izdosies, un mēs pamazām varēsim visas ceļa malas noindēt, kur arī parādās latvāņi.”
Zebrenes parkā latvāņi rūpīgi nopļauti, tomēr redzams, ka nopļauto vietā jau aug jauni. Kā norāda eksperte, vietās, kur nav vienlaidu audzes, latvāņus vajadzētu izrakt, bet diemžēl arī tas dos tikai īslaicīgus rezultātus.
ReTV foto
Skaidro sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperte, SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pārstāve Anete Pošiva- Bunkovska: “Mēs pat varam aiziet izrakt visus latvāņus, kas tur aug, bet nākamā gadā viņi no sēklu bankas augs ārā, un līdz ar to ir jābūt stratēģijai, kā to zemi apsaimniekot. Tā cīņa nebeidzās ar vienu, diviem vai pieciem gadiem. Tas vienkāršākais, ko arī tepat Zebrenē var redzēt, ka tur, kur ir tīrumi, tur, kur katru gadu uzar, apstrādā, tad, protams, latvānis ar laiku iznīkst. Tur, kur mēs nevaram vai negribam taisīt tīrumu, ir pļaušana.”
Tas nozīmē, ka visu laiku ir jāuztur mauriņa izskats, ko Dabas aizsardzības pārvalde gan dēvē par tuksnesi, bet šajā gadījumā prioritāte dodama latvāņu iznīcināšanai.