Latvietim laikam jau gēnos slēpjas privātīpašnieka hromosomas! No vienas puses tas šķiet nedaudz dīvaini, jo vēstures labirintos latvietis nekad tā īsti turīgs nav bijis. Teju katrā novadā vai pat pagastā redzam greznāku vai mazāk greznāku muižu, kuru sev savulaik uzslējis kāds vācu barons, zviedru bruņinieks vai krievu buržujs. Un diez vai kāds no mums spēs nosaukt kaut vai vienu pili vai muižu, kuru sev un savai ģimenei sarūpējis latvietis. Ja nu vien virsaitis Viestards savulaik Tērvetes mežos saslējis koka cietoksni, bet arī tas kaut kā vairāk liek aizdomāties par lietuviešu un poļu radu rakstiem.
No otras puses vēlme kaut ko iegūt savā īpašumā varbūt skaidrojama ar statusa apziņu? Ja neesam gluži vācu baroni ar mednieku namiņu Rundālē, tad divstāvu namiņš Mālpils novadā ar hipotēku uz divdesmit pieciem gadiem ir kaut niecīgs, bet tomēr solītis augstmaņu virzienā!
Automobilis latvietim jau sen ir statusa objekts. Protams, labi, ja ar to var reizēm arī kaut kur aizbraukt, taču lepnā gala zīmola emblēma uz motora pārsega ir obligāts priekšnosacījums. Internetā latvietis visiem uzstāj savu viedokli par vienīgo un pareizo auto izvēli, kas parasti sakrīt ar paša braucamrīku. Pie galda var aiziet pat līdz dūru cīņām, ja kāds centīsies iestāstīt, ka bez trīs vispārpieņemtajiem auto zīmoliem dabā pastāv vēl vairāki desmiti. Un pats galvenais, lai auto būtu privāts un personisks. Tad dzīve ir izdevusies!
Jaunākā paaudze uz šo visu raugās daudz vienkāršāk un racionālāk. Īres dzīvoklis ir tieši tik pat labs kā uz paša vārda Zemesgrāmatā ierakstītais. Nomas auto brauc ne sliktāk, kā tas, kurš iegrāmatots personiskajā reģistrā. Daudzas lietas, kuras kādreiz tik ļoti kārojām iegūt savā īpašumā, nu kļuvušas par kopīgām un visiem pieejamām.
Maiņas automobiļi jeb tie mazās klases transporta līdzekļi, kuri pieejami vai uz katra stūra un par zināmu samaksu izmantojami nelieliem braucieniem, ir kaut kas īpašs. Kaut kas, kas lieti noder tiem, kuru lietojumā automobiļa nav vispār. Tramvajs, velosipēds, paša kājas un maiņas auto – komplekts, kurš lieliski derēs gandrīz jebkuram pilsētniekam.
Nomas automobilis ir laba alternatīva savam “lepnajam” limuzīnam, kurš ar lūgšanām un mātes vārdiem spēj mūs izvadāt ikdienas īsajos maršrutos, bet aizvizināties līdz kādai no kaimiņu galvaspilsētām jau būtu pārlieku ekstrēms piedzīvojums.
Nomas automobilis lieliski derēs arī tiem, kas par savu sauc kādu no elektriskajiem transporta līdzekļiem, bet reizi gadā krampis rauj kā gribas aizvizināties līdz zemajiem Tatriem vai augstajiem Alpiem. Nomas automobilis ar fosilo degvielu uz nedēļu un visi ceļi ir mūsējie!
Un, visbeidzot, nomas auto ir kā kulaks uz acs reizēs, kas esam nokļuvuši svešā vidē ar lidmašīnu, autobusu vai vilcienu. Tad sēžamies nomas auto un vagojam svešzemju ceļus un šosejas krustu šķērsu.
Pēdējā laikā arvien populārāks kļūst vēl kāds ne sava transportlīdzekļa izmantošanas veids – ilgtermiņa noma. Lai arī šāda pakalpojuma lielākie piekritēji ir gados jaunāki autobraucēji, pakalpojums vienlīdz labi derēs gan pieaugušiem cilvēkiem, gan tiem, kam vecuma kritiskā robeža vairs neļauj iegādāties automobili ar līzinga finansējumu.
Daudziem jau pamatu pamatos šķiet nepieņemama doma, ka katru mēnesi par kaut ko jāmaksā, taču beigu galā nopircis neko neesi. Tomēr der parēķināt visus plusus un mīnusus, pirms purināt galvu un skeptiski šķobīties.
Ilgtermiņa nomas auto nav un nekad nebūs privātīpašums! Nē, teorētiski tas ir iespējams, ja kādā brīdī apnīk nomāt un esam gatavi iecienīto braucamrīku nopirkt. Taču tad nomas priekšrocībām vairs nav īsti redzamas un sataustāmas jēgas.
Ne katram no mums ir gana prāvi iekrājumi, lai dotos uz veikalu un iegādātos jaunu vai gandrīz jaunu automobili, tādēļ liels skaits autobraucēju dod priekšroku teju vai vēsturiskiem spēkratiem. Lai uzmundrinātu sevi un pārliecinātu apkārtējos, tiek sacerēti varoņeposi par to, ka tikai līdz 2005. gadam ražoja īstus auto un, ka visi mūsdienu braucamrīki nekam nav derīgi. Var, protams, arī tā, taču šis daudz padzīvojušais auto noteikti paģērēs prāvus ieguldījumus gan remontā, gan degvielā, gan dīkstāves laikā, kad kārtējo reizi automehāniķi dejo rituālās dejas ap mūsu pensijas vecuma lolojumu.
Var lepoties, ka par trīs tūkstošiem pirms trīs gadiem nopirktais auto tagad pārdodams par tiem pašiem trīs tūkstošiem. Bezzudumu investīcija mobilitātē? Visticamāk jau nē, jo trīs gados šā auto uzturēšana noteikti paģērējusi vismaz pusi no auto vērtības. Un beigās ar ieguvumiem ir tā, kā nu ir.
Auto līzings ir labs risinājums, ja vēlamies braukt droši un justies komfortabli pēc iespējas jaunākā automobilī. Galu galā arī tie daži simti eiro ikmēneša maksājumam nešķiet tik katastrofāli, jo Latvijā taču vidējā alga esot gana liela. Tomēr arī te ir dažas neērtības.
Vispirms jau minētais vecuma slieksnis. Baņķieri nepavisam negrasās riskēt ar ieguldījumiem, ja auto gribētājam dzīves rats jau griežas uz otru pusi. Kā nu kurš līzinga devējs, bet pēc sešdesmit šāda misija sāk kļūt neiespējama.
Nevajadzētu piemirst, ka līzinga gadījumā mums pašiem jāpērk sezonas riepas, jāveic remonti, jāapmaksā apdrošināšana un stingri jāievēro līgumā paredzētais nobraukums. Pavelkot svītru, tie vairs nav daži simti mēnesī, bet krietni vairāk.
Skaidra lieta, ka piecos gados līzinga finansējumu būsim atmaksājuši un automātiski kļūsim par sava nu jau pabrauktā automobiļa likumīgo īpašnieku. Patīkams mirklis, kurš nes daudz pārdomas un satrauktus mirkļus. Automobiļa tirgus vērtība var būt kritusies un veiksmīgi pārdot to neizdosies. Mode uz konkrēto modeli būs zudusi un to pārdot nevarēs vispār. Atliks iespēja turpināt ceļu, palēnām iepazīt apkārtnes autoservisus un iegrimt klasiskajā autoīpašnieka akacī.
Un tad ir ilgtermiņa auto noma. Tev nav runa par dienu, nedēļu vai pat mēnesi. Tā ir noma uz gadu vai pat ilgāk. Konstanta ikmēneša iemaksa nomas uzņēmuma kontā un vienmēr tehniskā kārtībā esošs auto pie nama durvīm.
Nomas gadījumā autobraucējam nav jāveic apdrošināšanas, nav jāapmeklē servisi, nav jālauza galva par riepu izvēli un to nomaiņu. Galvenais nomātāja uzdevums ir braukt, baudīt dzīvi un censties šo transporta līdzekli uzturēt tīru un tīši nesabojātu.
Labā lieta šādā scenārijā ir tā, ka jebkuru brīdi varam nomainīt savu divvietīgo sporta Ferrari pret septiņām vietām aprīkotu ģimenes Dacia Jogger, tādējādi nodrošinot gan savas vajadzības, gan savam maciņam atbilstošu ikmēneša maksājumu.
Daži ilgtermiņa nomas uzņēmumi piedāvā tos spēkratus, kas atrodami viņu sarakstā. Citi ļauj auto izvēlēties pašam ar diviem noteikumiem – ka mūsu maksātspēja pieļauj konkrēto mēneša maksājumu un, ka automobilim vēl arvien ir spēkā ražotāja noteiktā garantija.
Ja meklējam mīnusus, tad tas ir tikai un vienīgi fakts, ka auto nekad nenonāks mūsu īpašumā. Arī tad, ja teorētiski būsim izmaksājuši šā braucamrīka vērtību. Toties nebūsim auto uzturēšanā iztērējuši ne centu, ja neskaita degvielu un auto mazgāšanu.
Katram sava galva uz pleciem un savs scenārijs tuvāk sirdij, tādēļ viena un “labākā” recepte auto izvēlē un iegādē nav un nebūs. Tomēr esam platu soli tuvāk arvien jaunākam, modernākam un drošākam automobilim, saglabājot pašiem savu nervu sistēmu un veselīgu miegu!