Linu audzēšana Latvijā jau vēsturiski bijusi populāra. Pirms četrpadsmit gadiem Latvijā uzsākta eļļas linu audzēšanas programma, tomēr mūsdienās eļļas linus audzējot vien pārdesmit zemnieku saimniecībās. Šobrīd gan linu audzēšana varētu kļūt par Latvijas veiksmes stāstu, jo tendences rādot, ka Eiropā pieprasījums pēc linu produkcijas strauji pieaug, bet klimata pārmaiņas liek zemniekiem meklēt iespēju dažādot kultūras.
Lauki atbrīvojušies no biezās sniega kārtas un zaļot sākušas Zemgalē populārākās kultūras – ziemas kvieši un ziemas rapsis. Arī Latgalē rapsis izkonkurējis linus, tomēr pēdējos gados laikapstākļi mūsdienās populārajiem graudaugiem nav bijuši labvēlīgi, tāpēc zemnieki vēlas sējumus dažādot.
Graudaugu audzētājs no Ludzas novada Lauris Ļubka: “Ārējo un dažādu iekšējo faktoru dēļ mēģina daudz ko jaunu un arī sen aizmirstu audzēt. Domāju, ka lini arī ir viens no tiem sen aizmirstajiem. Pagājušajā gadā pirmoreiz noprovējām. Protams, ne bez piedzīvojumiem, bet mēs esam latgalieši – sīksta un gudra tauta, tāpēc nepadosimies.”
Roku linu audzēšanā jau iemēģinājuši arī vairāki Zemgales zemnieki, kuri atzīst, ka nokulto tonnu ziņā lini nevar sacensties ar rapsi, tomēr tam esot savas priekšrocības.
Arī Lauris Nagliņš no Jelgavas novada pagājušajā gadā pamēģinājis audzēt linus: “Lini tika saskatīti kā kultūraugs, kas prasa maz ieguldījuma. Zemu izmaksu kultūraugs, kas šobrīd visā lauksaimniecības produkcijas ražošanā ir viens no atslēgvārdiem, lai noturētu saimniecībā rentabilitāti. Tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzsāku. Cerības attaisnojās. Vai tā bija sagadīšanās, vai iesācēja veiksme, nezinu, bet raža sanāca ļoti apmierinoša, un arī cena, par ko varēja realizēt produkciju, bija ļoti pieņemama.”
SIA “Atvases RK” īpašnieks Raitis Mackevičs: “Viss ir ļoti vienkārši. Pašreiz Latvijā linus audzē 20, 30 saimniecības, un tas ir tāds riktīgs nišas bizness. Tas nav ļoti populārs, bet šobrīd, kā mēs visi zinām, graudkopībā nav tie labākie laiki, un saimnieki reāli meklē, kur ar salīdzinoši nelielām izmaksām mēs varam izaudzēt labu produktu, ko mēs varam tālāk pārdot tirgū.”
Kā atzīst ReTV uzrunātie semināra “Lini 2026” dalībnieki, lini labprāt augot mālainā augsnē un diezgan labi pacieš sausumu un arī lielu mitrumu, un ir ļoti noderīgi augu sekai kā ceturtā kultūra. Turklāt no eļļas liniem iegūst dažādus produktus, kas ir pieprasīti daudzās Eiropas valstīs.
SIA “Agerona” valdes loceklis Jaroslavs Orbidāns: “Viens no lielākajiem importētājiem ir Eiropas Savienība. Beļģijā ir ļoti lielas pārstrādes jaudas. Ja kāds saka, ka Eiropa asociējas ar liniem, tad tā ir Beļģija. Mums ir kontakti ar tām rūpnīcām, mums ir sadarbības partneri. Es uzskatu, ka lini Latvijā var būt kā viena no TOP eksporta precēm. Salīdzinot ar rapsi, tā ir vērtīgāka, vismaz tā to rāda divdesmit gadu vēsture.”
Kā skaidro Orbidāns, lielākā lina eksportētājvalsts uz Eiropas Savienību esot Kazahstāna, bet Eiropā nepieciešamais apjoms esot tik liels, ka šī niša uzskatāma par brīvu: “Niša ir brīva. Tranzītā mums caur Baltijas ostām – Igauniju un Latviju – Kazahstānas lini, kas ir aizgājuši un kas plānots, ir tuvu 120 000 tonnām. Tas ir liels apjoms, ko mēs varam izaudzēt arī Latvijā. Mēs maz patērējam, bet dinamika Eiropā un arī pasaulē rāda, ka patēriņš pieaug un pie tam strauji.”
Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku linus ražojošie lauksaimnieki ir tiesīgi saņemt arī tiešmaksājumus. Pēc statistikas datiem 2024. gadā eļļas lini audzēti 400 hektāru platībā.