Zemgalē sāk starptautisku projektu cīņai ar invazīvajām sugām

Invazīvās svešzemju sugas arvien nopietnāk apdraud Latvijas dabas daudzveidību. Ar izaicinājumiem saskaras arī kaimiņvalstis. Lai mērķtiecīgi rastu efektīvākus risinājumus Zemgales plānošanas reģions ir uzsācis jaunu, nozīmīgu pārrobežu sadarbības projektu – “Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība no invazīvām svešzemju sugām”. Sadarbības projektā ir iesaistījusies arī Lietuva, lai  tuvāko divu gadu laikā rastu efektīvus risinājumus invazīvo sugu apkarošanā un kontrolē.

“Kopumā invazīvās sugas, visticamāk, ieviesīsies arvien vairāk, jo daudzām sugām, kuras Latvijā nespēja pārziemot, klimatam mainoties, tajā skaitā, ziemām kļūstot siltākām, iespēja pārziemot, sākt vairoties un izplatīties, pieaug,” stāsta Ilze Reinika, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste. 

Invzīvās sugas ir kļuvušas par problēmu visā Latvijā. Zemgalē visizplatītākie  augu kultūrās ir latvāņi un zeltslotiņas, savukārt no dzīvnieku pasaules lielus izaicinājumus rada Spānijas kailgliemežu apkarošana.

“Visvairāk latvānis mums ir Dobeles novadā, tad seko Aizkraukles novads, Jēkabpils novads, nu tad Jelgavas novads un Jelgavas pilsēta. Mēs apzinām šīs vietas, mēs uzmēram, mēs pārmēram, cilvēki ir aktīvi un ziņo,” skaidro Sanita Vanadziņa, Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja.

Invazīvo sugu apkarošanā līdz šim pielietotas mehāniskās augu iznīcināšanas metodes, rāpuļiem un dzīvniekiem izvietoi slazdi, taču kā norāda eksperti, metodes savu efektivitāti nav devušas.

“Kopumā invazīvās sugas, visticamāk, ieviesīsies arvien vairāk, jo daudzām sugām, kuras Latvijā nespēja pārziemot, klimatam mainoties, tajā skaitā, ziemām kļūstot siltākām, iespēja pārziemot, sākt vairoties un izplatīties, pieaug,” uzsver Ilze Reinika, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā komunikācijas speciāliste.

Latvāņu lauks.

Ar invazīvo sugu izplatīšanās izaicinājumiem saskaras arī kaimiņvalstis, tādēļ šobrīd, apvienojoties astoņiem partneriem Lietuvas un Latvijas pusē, tiek uzsākts starpvalstu projekts, kurā meklēs efektīvākas metodes cīņā ar nevēlamo sugu izplatību.

“Ar šī projekta īstenošanu ir plānots testēt gan kombinētās gan mehāniskās, gan ķīmiskās metodes, un projekta reultāts ietver arī testēto metožu efektivitātes un izmaksu izvērtējumu, kā arī paredzēts izstrādāt partneru teritorijām invazīvo sugu apsaimniekošanas plānus,” stāsta Evija Ērkšķe, Zemgales Plānošas reģiona projektu vadītāja, vides un enerģētikas speciāliste

Kā norāda Zemgales Plānošanas reģionā, projekts tiks īstenots divu gadu periodā un tā realizācijas gaitā darbs notiks ar četrām invazīvajām sugām: Sosnovska latvāni, Kanādas zeltslotiņu, Puķu sprigani un Spānijas kailgliemezi.

Spānijas kailgliemezis

“Daudzām pašvaldībām turpmāk būs invazīvo sugu pārvaldības plāni, kas ļaus efektīvāk strādāt gan ar zemju īpašniekiem, gan arī plānot darbus savā pašvaldībā, līdz ar to plānošana un darbošanās invazīvo sugu ierobežošanā, gan arī pārvaldībā ir šī projekta mērķis,” saka Evija Ērkšķe.

Tikmēr Valsts augu aizsardzības dienests norāda, ka savā ikdienā sabiedrībai ir jāpievērš uzmanība un jāziņo par invazīvo sugu izplatīšanās gadījumiem. Tāpat ir jāapseko teritorijas, un konstatējot invazīvo augu parādīšanos savās lauku vai piemājas teritorijās jāveic mehāniska augu iznīcināšana.

“Mēs varam piemērot arī administratīvo sodu, ja šīs teritorijas netiek koptas. Ir tā, ka pašvaldība var arī par saviem līdzekļiem nīcināt ārā šo te latvāni pēc tam piestādot rēķinu saimniekam,” skaidro Sanita Vanadziņa, Valsts augu aizsardzības dienesta Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja. 

Eksperti atzīst, ka lai ierobežotu invazīvo sugu izplatību būtiski ir tās atpazīt dabā un rīkoties gudri, jo piemēram pēc Kanādas zeltgalvītes jeb zeltslotiņas raušanas vai pļaušanas, ir jānotīra darbarīki, savs apģērbs, jo invazīvās sugas bieži izplatās tieši šādā veidā – viens un tas pats traktors nopļauj vairākus īpašumus un sēklas no invadētās teritorijas aizved uz vietām, kur tās iepriekš nav bijušas. Vai arī – savāktie Spānijas kailgliemeži tiek vienkārši izmesti atkritumu tvertnē, kas it nemaz nepalīdzēs, jo tie izrāpos un turpinās izplatīties.