Nākotnē četrus VUGD posteņus varētu pārņemt brīvprātīgie

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aizvien turpina meklēt risinājumus, kā strādāt efektīvāk un taupīt valsts resursus. Viena no iecerēm paredz nākotnē slēgt četrus posteņus – Mazsalacā, Cesvainē, Varakļānos un Tilžā Balvu novadā – to funkcijas nododot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām. Tas ļautu dienesta profesionāļus pārvirzīt uz reģioniem ar lielāku izsaukumu skaitu. Tomēr šāda plāna īstenošanai nepieciešams papildu finansējums brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstībai, kas pagaidām nav piešķirts.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests rūpīgi ir analizējis dažāda veida riskus un izsaukumu skaitu visos Latvijas pagastos. Šis izvērtējums ļāvis secināt, ka ir vietas, kur nepieciešams veidot jaunas struktūrvienības, kā, piemēram, Salaspilī, un tāpat arī iezīmējas vietas, kur šie riski vai izsaukumu skaits ir ļoti zems un pietiktu ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis gan uzsver, ka šādas pārmaiņas var notikt tikai pie nosacījuma, ja konkrētajā vietā ir izveidota attiecīga brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācija, ir atrasti cilvēki un šie cilvēki ir apmācīti. Dienests kopā ar Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienību vienojies, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām apmācība ilgs 72 stundas.

Baltmanis skaidro, ka glābējus, kuri pašlaik strādā šajos posteņos, nākotnē varētu novirzīt uz tām struktūrvienībām, kur notikumu ir vairāk un tie ir sarežģītāki. Tad šajās vietās uz notikumu vienā ekipāžā varētu izbraukt četri cilvēki, nevis trīs, kā tas ir tagad. Turklāt tā ir arī pašu glābēju drošība, jo daudzus darbus trijatā paveikt ir grūti.

Pēc dienesta priekšnieka teiktā, tas ir liels ieguvums dienestam, jo ļauj noslogotākajās vietās nodrošināt spēcīgāku pirmo pamatautomobili. Savukārt brīvprātīgie ugunsdzēsēji būtu pilnīgi pietiekami, lai zemāka riska vietās nodrošinātu pirmo palīdzību, lai gan VUGD joprojām nepieciešamības gadījumā dotos uz šīm teritorijām.

Plāns arī paredz, ka dienestam aizejot no posteņa, tajā esošās automašīnas un daļa aprīkojuma paliks brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Taču, lai šādas pārmaiņas varētu notikt, tam ir nepieciešams papildu finansējums, kas pagaidām valsts budžetā nav piešķirts.

Brīvprātīgo biedrību izveidei Mazsalacā, Cesvainē, Varakļānos un Tilžā vajadzīgi 10 500 eiro gadā, kas galvenokārt būtu kompensācijas par izbraukumiem. Tikmēr brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustības attīstībai valstī kopumā pirmajā gadā nepieciešams aptuveni pusotrs miljons eiro.

Valmieras novada pašvaldībā stāsta, ka oficiālas sarunas ar glābšanas dienestu par Mazsalacas posteņa pārņemšanu pagaidām nav notikušas, taču, ja šāds piedāvājums būs, vietvara ir gatava rīkoties.

Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums apliecināja, ka gadījumā, ja valsts plānos tiks atzīts, ka postenis Mazsalacā ir jāmaina uz kādu citu vietu, pašvaldība būs gatava sadarbībā ar brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem piesaistīt cilvēkresursus komandas izveidei, jo Mazsalaca ir viena no novada pilsētām.

Jāpiemin, ka Valmieras novada pašvaldība jau šobrīd aktīvi atbalsta brīvprātīgos ugunsdzēsējus, kuri darbojas novadā, nodrošinot apdrošināšanu, nelielu atalgojumu tehnikas uzturētājam, kā arī iespēju robežās telpas un atbalstu nepieciešamā aprīkojuma iegādei. 

To novērtē arī Dikļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības vadītājs Andris Krēsliņš, kurš stāsta, ka savā pagastā brīvprātīgie ļoti bieži ir pirmie, kas ierodas notikuma vietā un veic tur pirmos glābšanas darbus.

Krēsliņš pauž atbalstu iecerei, norādot, ka, piemēram, Mazsalacā, likvidējot posteni un atodot to brīvprātīgajiem, viņi uzreiz varētu sākt strādāt, jo būtu gan mašīna, gan ekipējums. Puiši, kas nav bijuši iesaistīti, veiktu apmācības, un rezultātā mazsalacieši būtu drošāki. Pēc viņa domām, šādi mazie brīvprātīgo postenīši varētu būt kaut katrā pagastā, jo tas kalpotu tikai cilvēku drošībai.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā sola, ka neviena teritorija bez glābējiem nepaliks. Ja kāda pašvaldība pārmaiņām nebūs gatava, tam nebūs finansējuma, vai nebūs cilvēku, kas veido brīvprātīgo komandu, profesionālais postenis paliks.