Skurstenis var izskatīties tīrs no ārpuses, bet tā iekšpusē uzkrājušies sodrēji apkures sezonā var kļūt par nopietnu draudu. Aizdegoties tie var degt pat līdz trim dienām. Tāpēc ar malku kurināmas krāsnis un dūmvadi jāiztīra vismaz reizi gadā, bet ilgdedzes apkures ierīces- divas reizes gadā. Lai pirmā kurināšanas reize būtu droša, skursteni labāk pārbaudīt un iztīrīt jau laikus.
Skursteņslauķa zellis Agnis Grosbergs papildina: “Divreiz gadā dūmvadi jātīra apkures ierīcēm, kuras tiek intensīvi izmantotas, piemēram, centrālapkures sistēmām, kamīniem, jotulām un citām apkures ierīcēm. Krāsni kurinot, pietiek ar to, ka kurtuvi piepilda ar malku un ļauj tai izdegt. Mūsdienās plītis vairs neizmanto tā, kā agrāk. Iepriekš plīts pavards kalpoja ēdiena gatavošanai. Tagad cilvēki vēlas, lai plīts nodrošinātu tikai siltumu. Viņi vienreiz izkurina plīti un sagaida, ka ar to pietiks visai dienai. Taču plīts ir uzmūrēta tā, lai tā uzkrātu un atdotu siltumu, kā arī būtu gatava nākamās maltītes pagatavošanai. Tāpēc plīts jākurina divas vai pat trīs reizes dienā, lai telpās uzturētu vēlamo siltumu.”
Privātmājas īpašnieks skursteni var iztīrīt arī pats. Taču, ja nepieciešams oficiāls apliecinājums par skursteņa pārbaudi un tīrīšanu, piemēram, apdrošināšanas vajadzībām, šis darbs jāuztic sertificētam skursteņslauķim.
Agnis Grosbergs skaidro: “Ja skursteni regulāri tīra, problēmām ar tā aizdegšanos nevajadzētu rasties. Bieži vien cilvēki skursteņa tīrīšanu atliek uz vēlāku, taču šis “vēlāk” nereti nepienāk, jo tīrīšana tiek aizmirsta. Vēl viena kļūda pēc vasaras sezonas, kad skurstenis ilgstoši nav izmantots, ir kurtuvē salikt daudz avīzes un mēģināt tās visas sadedzināt vienā reizē. Tā darīt nevajadzētu, avīzes jādedzina nelielā daudzumā.”
“Tradicionālajās mūrētajās krāsnīs un plītīs jāizmanto sausa malka, kas ir skaldīta un žāvēta aptuveni divus gadus. Slapju malku kurināt nav vēlams, jo tā veicina sodrēju un citu nosēdumu uzkrāšanos dūmvadā. Metāla apkures ierīcēm, kurās var kurināt arī briketes, dūmvadā nepieciešams oderējums. Šādu krāšņu darbības laikā uz dūmvada sieniņām var veidoties nosēdumi, kas, pārvēršas par darvu. Tā var tecēt lejup pa dūmvadu. Sākumā šie bojājumi var nebūt pamanāmi, taču pēc pieciem, sešiem vai septiņiem gadiem saimnieki sāk pamanīt problēmas un vēršas pie mums, jautājot, kāpēc tā notiek. Tāpēc ir svarīgi jau laikus parūpēties arī par atbilstošu dūmvada oderējumu,” skaidro skursteņslauķis Agnis Grosbergs.
Tomēr ne vienmēr ar piesardzību pietiek. Apkures sezonā ugunsdzēsējiem izsaukumu netrūkst, daļa no tiem saistīti tieši ar apkures sistēmām. Tāpēc svarīgi atcerēties, ka saskaņā ar Latvijas ugunsdrošības noteikumiem dūmu detektori ir obligāti visos mājokļos. Ja tāda vēl nav, detektoru nepieciešams uzstādīt, lai tas par dūmiem brīdinātu vēl pirms liesmas kļūst pamanāmas.
Smiltenes ugunsdzēsēju posteņa komandiere Ineta Bērziņa uzsver: “Ugunsgrēki bieži izceļas tieši naktī, tāpēc ir svarīgi, lai visos mājokļos būtu uzstādīti dūmu detektori. To spalgais skaņas signāls var pamodināt cilvēkus. Guļot mēs ar degunu dūmus nejūtam, bet ausis mums joprojām darbojas. Jo ātrāk pamanīsim degšanu un sadūmojumu telpās, jo ātrāk varēsim izsaukt palīdzību, tādējādi samazinot gan bojāgājušo skaitu, gan postījumus mājoklim.”
Apkures sezona vēl tikai sākas, tāpēc ir īstais laiks pārbaudīt krāsni, skursteni un dūmu detektoru. Dažas vienkāršas pārbaudes pirms pirmās kurināšanas var palīdzēt novērst nopietnas problēmas un pasargāt mājokli no ugunsgrēka.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Vidzemē" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV. #SIF_MAF2026 |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |