“Viņš jau bija aizrijies, tās bija sekundes” – Jelgavā izglābj slīkstošu bērnu

Šogad vasara mūs nelutina, tāpēc katra siltā un saulainā diena tiek izmantota atpūtai pie ūdens. Tomēr nereti peldētāji rīkojas neapdomīgi, bērni peldēties dodas vieni vai arī vecāki savas atvases pie ūdens pietiekami neuzrauga, kas var beigties traģiski. Šīs nedēļas sākumā Olaines novadā  noslīcis kāds bērns, Jelgavas novadā glābēji no upes izcēluši noslīkušu vīrieti, bet Jelgavā mazu bērnu no noslīkšanas izglābusi kāda sieviete.

Vasaras atpūtā devušies ne tikai skolēni. Arī pirmskolas izglītības iestādes strādā vasaras režīmā, jo daudzi vecāki izvēlas atvaļinājumu pavadīt kopā ar bērniem. Siltās un saulainākās dienās visbiežāk  tiek pavadītas pludmalē. Tomēr no tīkamas atpūtas pludmalē līdz nelaimei var paiet tikai dažas sekundes. Nepietiekami pieskatīts bērns var noslīkt ātri un klusumā, un nebūt nav vajadzīgs, lai ūdens būtu dziļš.

“Bieži vien liekas, es tepat pasēdēšu, un nekas jau nenotiks, bet mēs dzirdam gadījumus, kas notiek. Mēs esam organizējuši daudz mācību un ņēmuši vērā citu valsti pieredzi. Mums bija skarba saruna ar Austrālijas glābējiem. Tur šis jautājums ir ļoti labi sakārtots ne tikai valsts, bet arī sabiedrības izpratnes jomā. Tur teica, ka gadu vecs bērniņš noslīka suņa bļodā. Lai cik jocīgi tas neizklausītos, bet viņiem ir reģistrēts šāds nelaimes gadījums,” stāsta biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.

Pirms dažām dienām Jelgavā, pateicoties Inesei Dukaļskai, kura ir četru bērnu mamma un strādā bērnudārzā, kāda ģimene paglābās no traģēdijas. Viņas bērni jau esot pusaudži, tomēr vienus peldēt joprojām nelaižot, tāpēc kopā ar bērniem devušies uz Jelgavas pludmali.

“Manā acu priekšā spēlējās četrgadīgs puisītis, mamma nosēdina savu apmēram 1,5 gadīgu bērniņu  blakus un saka: “Brālīti paskaties, es aizskriešu pēc dvieļa.” Es pie sevis vēl domāju – kā var tik bezatbildīgi mazus bērnus atstāt pie ūdens!?” stāsta Inese.

Ineses sirds neesot bijusi mierīga, tāpēc lūkojusi, cik tālu ir glābēji un uz kuru pusi dodas bērnu mamma. Un ne bez iemesla.

“Viņš jau bija aizrijies, bet tās bija sekundes. Tās nebija pat minūtes, un viņš jau peldēja tajā ūdenī. Vecāki nepiedomā par to, cik ļoti svarīgi ir sekot līdzi saviem bērniem, īpaši peldsezonā,” saka Inese.

Šis gadījums, pateicoties Ineses pieredzei, vērīgumam un attieksmei, ka svešu bērnu nav, beidzās laimīgi, bet varēja būt arī citādi.

Jelgavas pašvaldības policijas patruļpolicijas vecākais inspektors Edgars Grondzkis-Grockis: “Mums ir grūti karstā dienā uz visām pusēm paskatīties, jo vecāki ir tādi, kādi viņi ir. Bērni skraida pa kreisi, pa labi, un pamanīt, kurš kuram bērns, kurš kuru skatās ir grūti, bet mēs cenšamies uz visām pusēm redzēt.”

“Ja bērniņš ir slīcis un izglābts, tad stacionārā mēs saskaramies ar plaušu karsoni, kas ir izveidojies, ko mēs saucam par aspirācijas pneimoniju, kad ūdentiņš nokļūst elpceļos. Tad viņam šeit ir ilgstoši jāārstējas un jāsaņem arī antibakteriālā terapija. Tas arī ir ļoti svarīgi, kāds ir ūdens sastāvs, ar ko viņš ir aizrijies,” skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu alergologs-pulmonologs Ineta Grantiņa.

Ar nevērīgu attieksmi pret atpūtu ūdenī, kas nereti beidzas arī letāli, glābšanas dienesti sastopas visā Latvijā. Un ne tikai attiecībā uz bērniem. Tas, vai slīkstošo izdosies izglābt, esot atkarīgs no daudziem faktoriem, norāda VUGD Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils 1. daļas komandieris Dainis Slavinskis: “Cik operatīvi tiek izsaukti glābēji, cik precīzi tiek sniegta informācija par notikuma vietu, kāds ir attālums līdz tuvākajai VUGD struktūrvienībai, kā arī no paša cilvēka fiziskā stāvokļa un rīcības.”

Šajā peldēšanas sezonā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki no ūdenstilpēm izcēluši 22 bojāgājušos, tostarp arī vienu bērnu.