Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta civilajai aizsardzībai. Arī Limbažu novadā sākta pirmo septiņu patvertņu pielāgošana, lai militāra apdraudējuma gadījumā iedzīvotājiem būtu vieta, kur īslaicīgi patverties. Viena no šādām patvertnēm top Limbažu Sporta skolas pagrabā.
Limbažu novada pašvaldības izpilddirektors Artis Ārgalis stāsta, ka šobrīd notiek pirmo septiņu patvertņu pielāgošana trešās kategorijas prasībām. “Tās paredzētas īslaicīgai patveršanai no šķembām un tamlīdzīgi. Šobrīd jau ir sākušās reālas pārbūves un uzlabošanas darbi pašās patvertnēs. Limbažu sporta skolas pagrabā ir nepieciešami dažādi uzlabojumi, lai apstākļi kļūtu pieņemami un cilvēki nepieciešamības gadījumā šeit varētu droši īslaicīgi patverties,” viņš saka.
Patvertnes tiek veidotas ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Pirmās septiņas atradīsies Limbažu pilsētā – sporta skolā, kultūras namā, muzejā, Sudraba muzejā, domes ēkā un vēl divas ģimnāzijas ēkās. Nākotnē patvertņu vajadzībām plānots pielāgot arī citas pašvaldībai piederošās telpas novadā. Kopumā tieši Limbažos tajās varēs patverties aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku.
Ikdienā šīs telpas nestāvēs tukšas. “Šajā patvertnē tā būs sporta skolas inventāra noliktava. Muzeja telpās tās būs muzeja krātuves. Principā tās kalpo kā noliktavas. Savukārt ģimnāzijā šī patvertne jau šobrīd funkcionē kā ģērbtuve,” skaidro Ārgalis.
Lai pagraba telpas kļūtu piemērotas patveršanai, tajās tiek izbūvēts neatkarīgs apgaismojums, sakārtotas labierīcības un iegādāts nepieciešamais aprīkojums. Limbažu novada pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Dainis Siliņš stāsta, ka telpās būs akumulators, kas nodrošinās elektropadevi nepieciešamības gadījumā, tiks ierīkotas labierīcības un izveidotas zonas, kur vajadzības gadījumā varēs izvietot arī cilvēkus ar kustību traucējumiem. “Protams, darba vēl daudz, bet telpas ir izmantojamas un pielietojamas,” viņš norāda.
Pašvaldībā uzsver, ka patvertnes paredzētas tikai militāra apdraudējuma gadījumiem, nevis ikdienas ārkārtas situācijām vai dabas stihijām.
“Iedzīvotājiem, pirmkārt, jāsaprot, ka patvertnes ir domātas tikai militāra apdraudējuma gadījumā. Šobrīd mēs dzīvojam miera laikā, bet gatavojamies. Kā arī Ukrainā mums ir stāstījuši un viņu pieredze rāda – mēs veidojam šīs patvertnes ar domu, ka tās nekad nevajadzēs. Tas arī ir galvenais, ko cilvēkiem vajadzētu saprast, ka tās paredzētas tikai militāra apdraudējuma laikā īslaicīgai patveršanai,” uzsver Siliņš.
Ja tomēr pienāktu brīdis, kad patvertnes būtu jāizmanto, iedzīvotāji par to tiktu informēti saskaņā ar civilās aizsardzības algoritmiem. Vienlaikus pašvaldība jau sākusi informēt arī daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājus par to, kā sagatavot māju pagrabus.
“Esam sākuši ar nama apsaimniekotājiem. Mums bijušas tikšanās ar apsaimniekotājiem un biedrībām, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu namus. Esam skaidrojuši, kādā veidā vajadzētu sagatavot arī daudzdzīvokļu māju pagrabus. Pilnīgi identiski šīm septiņām patvertnēm arī katras daudzdzīvokļu mājas pagrabs var kalpot kā patvertne. Vienīgais, kas jāizdara, – jāizvāc ārā vecās mantas, jo bieži vien to ir tik daudz, ka tur ieiet vispār nav iespējams,” stāsta Ārgalis.
Pašvaldībā uzsver – patvertņu izbūve ir gatavošanās iespējamām krīzes situācijām, nevis iemesls satraukumam. Mērķis ir būt gataviem, vienlaikus cerot, ka šīs telpas arī turpmāk kalpos savām ikdienas vajadzībām un par patvertnēm cilvēkiem tās nekad nebūs jāizmanto.