Kopš 2022. gada, kad sākās karš Ukrainā, un it īpaši pēc šopavasar piedzīvotajiem dronu incidentiem, aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kur patverties krīzes brīdī. Līdz šim lietotnē “112” publicēta informācija galvenokārt par patvertnēm, kuras apsekotas publiskās ēkās un izbūvētas jau labu laiku atpakaļ. Taču jau no nākamā gada patvertne obligāti būs jāizbūvē arī daudzdzīvokļu namos, kuri augstāki par piekto stāvu.
Kā norāda Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktora vietnieks Andris Lazarevs, atbilstošais regulējums jau ir apstiprināts: “Sākot no nākamā gada 1. janvāra, visām jaunajām būvniecības iecerēm daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, sākot no 6. stāva, būs nepieciešama patvertne. Te mēs runājam par otrās kategorijas patvertni – tas nozīmē, ka tā ir izbūvēta no jauna, atbilst šī brīža būvnormatīvu prasībām un paredz aizsardzību pret šķembām, kā arī triecienvilni.”
Nedz Valmieras, nedz arī Cēsu novadu būvvaldēs pagaidām nav iesniegts neviens daudzdzīvokļu ēkas būvniecības pieteikums, kurā būtu paredzēta patvertne.
ReTV foto
Cēsu novada pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Vilnis Karlsbergs skaidro, ka jaunā norma jau to nemaz arī neparedz, jo Cēsīs un citās Vidzemes pilsētās galvenokārt ir mazstāvu apbūve. “Ja mēs nebūvējam augstāk par pieciem stāviem, tātad jaunu patvertņu nebūs. Turklāt tajā periodā, kad [likumā] ir iedota atlaide līdz 2027. gadam, visu pagaidām var būvēt pa vecam. No attīstītāja puses tas pat ir gudri – saskaņot projektus vēl līdz 2027. gadam. Tas nozīmē, ka viņi, iespējams, nākamos piecus gadus vēl būvēs pēc vecajiem projektiem bez patvertnēm,” atzīst Karlsbergs.
Tikmēr būvnieki uzsver, ka nav jau tā, ka viņi nevēlētos ēkas aprīkot ar drošām patvertnēm. Lai gan likumdošanā būvnormatīvs ir apstiprināts, aizvien trūkst skaidra regulējuma, kā to sasniegt – kuras prasības ir obligātas, bet kuras tikai rekomendējošas. Tāpat nav skaidrības, cik ļoti patvertnes izbūve projektus sadārdzinās.
SIA “Aimasa” finanšu direktore Iveta Vucena norāda, ka prasības jaunajām patvertnēm ir ļoti specifiskas: “Otrā tipa patvertnēm ir citi sienu biezumi, cita trieciena un nogruvumu izturība. Šāda izbūve varētu nozīmēt izmaksu pieaugumu vismaz par 20% uz koplietošanas telpām, kas neizbēgami atstās ietekmi uz pārdodamās platības cenu, sadārdzinot to aptuveni par 25%. Līdz ar to šeit rodas jautājums – cik droši mēs šobrīd jūtamies Latvijā un vai privātpersona kā iedzīvotājs ir gatava maksāt par ceturtdaļu vairāk?”
Kā uzsver Ekonomikas ministrijā, valsts nostāja aizvien ir apzināt un patvertņu vajadzībām pielāgot esošās mājas.
“Lai cik daudz jaunu ēku netiktu uzbūvēts, primārais fokuss, ko norādījuši arī kolēģi no Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, paliek esošo ēku pielāgošana. Tas ir vislielākais apjoms. Ja arī uzbūvēs, pieņemsim, 30 jaunas ēkas, kurās būs patvertnes, uz kopējo nepieciešamo valsts apjomu tas ir ļoti maz,” atzīst Andris Lazarevs.
ReTV foto
Arī Cēsu novada civilās aizsardzības speciālists atzīst, ka pielāgot jau izbūvētos pagrabus daudzās daudzdzīvokļu mājās nebūtu nemaz tik sarežģīti. Bet likumdošanā aizvien nav skaidri noteikts, kurš šādas vietas apsekos, kā notiks to uzturēšana un vai pēc tam patvertne daudzdzīvokļu ēkā kļūs publiski pieejama visiem.
Raksturojot, ko nozīmē esošā pagraba pielāgošana par trešās kategorijas patvertni, Vilnis Karlsbergs skaidro: “Tā nosaka zināmu aizsardzību pret šķembām vai triecienvilni. Jā, tiešu raķetes trāpījumu mums, visticamāk, neizturēs nekas, bet, ņemot vērā, piemēram, dronu incidentus – laba siena jau spēj aizturēt daudz. Stikls aiztur slikti, bet siena iztur. Tātad šajos pagrabos, ja tajos ir logi, tos vajag aizkrāmēt ar smilšu maisiem vai kādu citu materiālu, stūrī atstājot vietu tikai ventilācijai.”
Skaidrs, ka drošība ir papildu izmaksas un par to ir jādomā katram pašam. Tāpēc, lūkojoties pēc jauna mājokļa, iespējams, būtiskāk ir jautāt projekta attīstītājam, vai mājoklī būs droša vieta, kur patverties krīzes brīdī, nevis – cik liels būs balkons vai cik moderna būs virtuves iekārta.